Follow
Tukuma apriņķis (vācu: Kreis Tuckum, krievu: Туккумский уезд) bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Kurzemes guberņas sastāvā
Tukuma apriņķis tika izveidots 1819. gada teritoriāli administratīvajā reformā, pārdēvējot Tukuma pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Tuckum, Туккумское гауптманство) par apriņķi[2].
Līdz 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanai apriņķī bija trīs draudžu novadi:[3]
Tukuma draudzes novads (Kirchspiel Tukkum),
Jaunpils draudzes novads (Kirchspiel Neuenburg),
Auces draudzes novads (Kirchspiel Auz).
Tukuma apriņķa (līdz 1819. gadam Tukuma pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820)
Tukuma apriņķa (līdz 1819. gadam Tukuma pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820)
Tukuma apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un (1859)
Tukuma apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un (1859)
1912. gadā Tukuma apriņķī bija 28 pagasti un 1 pilsēta:[4]
Pagasti
Abavas (Abaushof)
Annasmuižas (Annenhof)
Bēnes (Behnen)
Bikstu (Bixten)
Blīdenes (Blieden)
Cērkstes (Zerxten)
Grenču (Grendsen)
Īles (Ihlen)
Irlavas (Irmlau)
Jaunauces (Neu-Autz)
Jaunpils (Neuenburg)
Lestenes (Lesten)
Lielauces (Groß-Autz)
Ozolnieku (Eckendorf)
Pētertāles (Peterthal)
Praviņu (Prawingen)
Remtes (Remten)
Reņģes (Rengenhof)
Sēmes (Sehmen)
Slampes (Schlampen)
Sniķeres (Schnickern)
Struteles (Strutteln)
Stūru (Sturhof)
Tukuma mežkunga (Tuckum-Forstei)
Tumes (Tummen)
Vadakstes (Waddax)
Vecauces (Alt-Autz)
Vecmoku (Alt-Mocken)
Pilsēta
Tukums (Tuckum)