Edgars Pučiņš

Arhitektu Edgaru Pučiņu dēvē par ļoti darbīgu un principiālu cilvēku. Viņš visu savu dzīvi veltījis ne vien tiešajam darbam, bet arī sabiedriskajam. Edgars Pučiņš vēl joprojām pauž savu viedokli, vērtē, iesaka un arī panāk risinājumu. No kurienes tāda izturība un rūdījums? Edgars Pučiņš dzimis 1924.gada 1.maijā latviešu ciemā Novgorodas apkaimē skolotāju ģimenē. Skolas gaitas viņš uzsāka Ļeņingradā, bet pabeidza trimdā Kirgīzijā. 1942.gadā Edgaru Pučiņu iesauca Sarkanajā armijā. Kara ceļos viņš redzēja nopostītās pilsētas un tieši tā izraudzījās sev profesiju. Atveseļojies pēc ievainojuma, 1946.gadā Edgars Pučiņš iestājās Latvijas valsts universitātes Arhitektūras fakultātē (E. Štālberga darbnīca). Turpinot studijas Maskavas arhitektūras institūtā, Edgars Pučiņš specializējās pilsētu plānošanā. 1953.gada diplomprojektu viņš veltīja Rīgas Pārdaugavas centrālās daļas izbūvei (vadītājs docents V. Kratjuks). Edgars Pučiņš tika ieteikts studijām aspirantūrā. Pie profesora A. Buņina Edgars Pučiņš studēja pilsētbūvniecības vēsturi un teoriju, bet profesora N. Poļakova vadībā izstrādāja Rīgas centrālās daļas akadēmiskus izbūves projektus. No 1957.gada līdz 1959.gadam Edgars Pučiņš strādāja Tautas saimniecības sasniegumu izstādē Maskavā kā Latvijas paviljona galvenais mākslinieks. Viņš kopā ar arhitektu A. Aivaru, māksliniekiem A.Stankeviču, G.Mitrēviču un citiem realizēja paviljona ēkas paplašināšanu un modernizēja ekspozīciju. Turpinot uzsākto aspirantūrā, Edgars Pučiņš LZA krājumiem sagatavoja rakstus par Rīgas centra attīstības vēsturi un par satiksmes izkārtošanas iespējām mūsdienu Rīgas centrā.1960.gadā Edgars Pučiņš saņēma uzaicinājumu strādāt Ģenerālā plāna birojā, kas bija nodibināts Rīgas izpildkomitejas Celtniecības un arhitektūras nodaļas pakļautībā. Atgriezies Rīgā, Edgars Pučiņš tika iecelts par nodaļas priekšnieku – pilsētas galveno arhitektu. Tādejādi iezīmējās turpmāko gadu radoša darba virzieni: Rīgas ģenerālais plāns, tā detalizācija, pilsētas centra attīstības tendences, Vecrīgas specifiskās problēmas. Bija jānodrošina pilsētas plānojuma projektu ievērošana un realizācijas priekšnoteikumi, jāpilnveido nodaļas darbs, jāstrādā sadarbībā ar Ģenerālā plāna biroju, bet pēc tā iekļaušanas „Pilsētprojektā”, ar institūta Rīgas pilsētplānošanas nodaļu. Edgars Pučiņš turpināja arī teorētisko darbu Rīgas attīstības jautājumos. 1971.gadā Edgars Pučiņš pilnībā pārgāja darbā „Pilsētprojektā”, kur kopš1965. gada bija jau atsevišķu projektu galvenais arhitekts. Viņa jaunais pienākums bija pārraudzīt visu Rīgas pilsētplānojumu un apbūves projektēšanu. Gadu vēlāk Edgars Pučiņš tika ievēlēts par institūta zinātniskā sektora pilsētbūvniecības laboratorijas vadītāju. 1972.gadā sektoru izveidoja par Latvijas Celtniecības zinātniskās pētniecības institūtu, kurā Edgars Pučiņš līdz pat aiziešanai pensijā 2000. gadā turpināja darbu kā pilsētbūvniecības laboratorijas, vēlāk pilsētbūvnieciskās reģenerācija sektora vadītājs.

http://www.barikadopedija.lv/raksti/499064