Arvīds Valters Avots (Trijecs)

Publicists, nogalināts čekas cietumā Astrahaņā. Čekistu apsūdzība 1942. gadā pret Arvīdu Avotu: "1919. g. piedalījās kaujās pret Sarkano armiju, strādāja par izmeklētāju Latvijas armijas štāba pretizlūkošanas nodaļā, cīnījās pret komunistisko partiju. 1930.-1934. g. bija avīzes Latvis redaktors."

Audžuvecāki - mātes Emmas Trijecas (dz. Priede) māsa Karlīne Avota (dz. Priede) ar vīru Jānis Avots.

Dzimis Sinoles "Uiserenēs". Dzimšanas datumi atšķiras - 20., 21. un 8. maijs (pēc vecā kalendāra). Ar audžuvecākiem dzīvojis Lejasciemā, Rīgas ielā 17. Skolojies Alūksnes elementārskolā un Tveras guberņā. Kļuvis par mājskolotāju 1915. gadā Rūjienā, Jāņa Stalaža proģimnāzijā. Dienējis cara armijas rezerves pulkā, ko revolūcijas juku laikos pametis un atgriezies Latvijā. 1917.-1918. gadā skolotājs Lejasciemā, taču, kad tur ienāk lielinieku armija (1918. gada decembrī), viņš, ja var ticēt Annas Sakses stāstījumam, aiziet pie "zaļajiem".

1919. gadā iestājies 1. Valmieras kājnieku pulkā un jau pēc mēneša kaujās pret sarkanajiem pie Rušķu mājām (pie Apes) tiek ievainots. (1999. gadā pie mājām kaujās kritušajiem uzstādīts piemineklis). Pēc izveseļošanās Lejasciema komandantūrā rakstveža amatā. Dienests saistīts ar cīņām pret sarkanajiem partizāniem un bandītiem. 1920. gadā kaujās smagi ievainots, veseļojies Kurzemē, pēc tam LA pretizlūkošanas izmeklētājs Rīgā un Alūksnē. Gada beigās pamet dienestu un atsāk skolotāja gaitas Lejasciemā, kur apprecējies ar skolotāju Olgu Berkoldi.

1921. gadā iesaistījies Latvijas Zemnieku Savienības aktivitātēs. Vēlāk pārcēlies uz Rīgu, kur studējis medicīnu un tiesību zinātnes (līdz 1936. gadam).

1924.-1925. gadā LZS mēnešraksta redaktors, strādājis arī citos izdevumos. Vēlāk korupmētības dēļ partiju pamet, avīzes "Pēdējā brīdī" redaktors un līdzizdevējs. Asi kritizējis korupciju, vēlāk pametis avīzi ,jo nav samierinājies ar Padomju Krievijas slavināšanu.

1930.-1931. gadā izdevis savu nedēļas žurnālu "Dzīve". Darbojies arī laikrakstā "Latvis", kas vēlāk kritizējis Ulmani un tāpēc 1934. gadā slēgts. Publicējis nelegālus rakstus pret Ulmani, sākotnēji aizturēts uz mēnesi. Atbrīvots, izspiegots un pēc safabricētas apsūdzības pavadījis Rīgas centrālcietumā pusotru gadu (1936-1937), un viņam liegtas iespējas pabeigt studijas.

Krievu okupācijas laikā čekas apcietināts, aizvests uz Krieviju, kur 1942. gadā cietumā nošauts.

(Alnis Arvīds Avots)

• Pieejamie dokumenti. https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-CSWN-L2WV?i=1