Auguste Taube

saskaņā ar ierakstu nr.49 Talsu draudzes baznīcas grāmatā Augusta Beata piedzimusi Annai Šmēdiņai

Strādāja par pastnieci no 1939 līdz 1944 gadam Spārē, Talsu rajonā.No 1948 līdz 1954 gadam strādāja Talsu raj. kolhozā "Padomju karogs". Ap 1950.gadu dzīvojusi Pastendē pie Grauzes "Laukindiņu"mājās, bijusi saimniece(civilsieva), pēc saimnieka nāves 1954 gadā pārcēlās dzīvot pie meitas Annas Karpovas( dzim. Taubes) uz Rīgu. Šmēdiņi

Lai arī viņu lēņa grāmata nav saglabājusies, tomēr zināms, ka tā bijusi. Pirmo reizi Šmēdiņu lēnis minēts 1500.gadā Peniķiem piešķirtā zemesgabala robežu aprakstā5. Šeit lēņa īpašnieks dēvēts par Smēdi, kas liek domāt, ka lēnis piešķirts ordeņa kalējam 1560.gadā brāļiem Šmēdiņiem pārdots zemesgabals pie Rīvas upītes. Pirkumu apstiprinošajos dokumentos brāļi Šmēdiņi nodēvēti par kuršu ķoniņiem un viņi ir pirmie pēc Peniķiem, kas šādi nodēvēti.

Šmēdiņu dzimtas lēņa grāmatas nav saglabājušās. Viņu lēnis pirmoreiz minēts 1500. gadā Peniķiem dāvinātā zemesgabala robežu aprakstā. Toreiz lēna valdītājs saukts par Andreju Smēdi. Dzimtas vārds norāda uz lēņavīra nodarbošanos vai lēņa pienākumu – kalējs. 1560. gadā Kuldīgas komturs Johans Stedings pārdeva brāļiem Jurģim, Mārtiņam un Andrejam, ķoniņiem Šmēdiņiem, zemesgabalu pie Rīvas upītes, sauktu Nātrasgrīvas deksnis. Šis ir pirmais zināmais gadījums, kad par ķoniņiem ir nodēvēta kāda cita dzimta bez Peniķiem. Pirktā zeme, atšķirībā no izlēņotās, bija lēņavīru pilnīgs īpašums.

Šmēdiņu dzimta apdzīvoja Ziemeļu brīvciemu blakus Ķoniņciema zemēm tagadējā Turlavas pagastā.