Eduards Sakenfels - Sils

Dzimis 1895. g. 17. febr. Bramberģes (Glūdas) pag. Maiseļos lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies tirdzniecības skolās Jelgavā un Pēterburgā.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1914. g. nov., dienējis 180. Ventspils kājn. pulkā. Piedalījies kaujās Galīcijā, paaugst. par jaunāko apakšvirsnieku. 1915. g. 2. okt. pārnācis uz 2. Rīgas latv. strēln. bataljonu, beidzis mācību komandu un piedalījies kaujās pie Ķekavas, Nāves salā, Ložmetējkalnā un citur, ticis ievainots. Paaugst. par vecāko apakšvirsnieku, apbalv. ar Jura krusta III, IV šķ. Latvijā atgriezies 1920. g. rudenī.

1916. g. 8. martā Ķekavas raj. pie Franču un Jūgu mājām stiprā ienaidnieka artilērijas un ložmetēju ugunī S. personiski atjaunoja pārtrauktos sakarus starp bataljonu un 52. Sibīrijas strēln. pulku; tā paša gada 23. sept. Nāves salā, kad vācieši ar kaujas gāzēm iznīcināja 173. Kameņeckas kājn. pulku un 2. Rīgas latv. strēln. pulks stājās tā vietā un devās pretuzbrukumā, lai noturētu pozīcijas, tiešā un stiprā ugunī organizēja sakaru komandas darbus un uzturēja kārtībā sakaru līdzekļus, tā veicinādams mūsu panākumus.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1920. g. 5. dec. 4. robežsargu pulkā. 1921. g. paaugst. par virsseržantu.

Atvaļināts 1922. g. 18. maijā. Robežpolicijas uzraugs Latgalē, no 1923. g. krimināluzraugs Liepājas apr. policijā. 1926. g. pārcelts uz Saldus policijas nodaļu. Piešķirta jaunsaimn. Lutriņu pag. Jaunajā muižā. 30'os gados pārcēlis darbā par Rīgas Jūrmalas policijas prefektu, policijas pulkvedis-leitnants.

1940. g. mainījis uzvārdu uz SILS. 1940. g. vasarā no darba atbrīvots, tā paša gada 13. dec. arestēts. 1941. g. 19. apr. PSRS leTK Sevišķā Apspriede notiesāja S. uz 5 gadiem.

1941. g. 14. jūn. deportēta ģimene. Miris ieslodzījumā Komi APSR 1942. g. 13. apr.