Jānis Meiren

Meirēnu dzimtas pirmsākums rodams Rūjienas Dienvidu draudzes Ipiķu – Jaunkaristes muižā (Ippik – Neukkarrishof), kur Andrejam Andreja d. (1747 – 1819) Ipiķu muižas Telle mājās dzimuši dēli Krišs (1781 – 1846), Jānis (1783), Ansis (1788), kuri vēlāk pieņem uzvārdu Meirēns (Meirehn). Trīsdesmito gadu sākumā Jānis Meirēns (1873) ar ģimeni no Ipiķu muižas pārceļas uz Jaunjērcēnu muižu.

1832.gada 19.septembrī Barons fon Laudon pārdod Jānim Meirēnam Jaunjērcēnu muižas Jaun Teice māju ar visu aramo zemi, meža laukiem, dārziem, pļavām un ganībām. No 1833.gada Jurģiem, samaksājot 900,- sudraba rubļu, māja kļūst Jānim Meirēnam un mantiniekiem par īpašumu, par dzimtas mājām. Jāni Meirēnu var uzskatīt par pirmo zemnieku, kurš valstī ieguvis īpašumā māju ar zemi. (Avīze “Brīvās Zemes Ilustrētais Pielikums”, 13.10.1932).

Dzimtas mājās Jaun Teice paliek dzīvot Jāņa Meirēns meita Ilze Peipe. Ēveles pagasta Jaunteiči māju agrārās reformas laikā iegūst Peipe. 1941.gadā mājas saimnieks Jānis Emīls Peipe (03.1901), sieva Elza, dz.Lācis (11.1903), dēls Jānis Gunārs (03.1932).