Jēkabs Alksnis

Dzimis 1870. gada 22. (9.) augustā Durbes pagasta "Ķiviļos" galdnieka ģimenē.[1] Mācījās Durbē privātskolā, tad Liepājas ģimnāzijā (1886—1890). Studēja medicīnu Tērbatas universitātē (1890—1895), iestājās studentu korporācijā Lettonia. Pēc diploma iegūšanas bija ārsts Lazdonā (1896–1897), tad karaklausībā (1897—1903). Pēc tam papildinājās Sanktpēterburgas Kara medicīnas akadēmijā (1903—1907), līdztekus piedalījās Krievijas-Japānas karā (1904—1905).[2] 1907. gadā atgriezās dzimtenē, bija kara ārsts Liepājā (1907–1910). Liepājas slimnīcu komisijas vadītājs (1910—1914), Liepājas latviešu biedrības priekšnieks, ķirurģijas privātklīnikas vadītājs (1912—1914). Pirmā pasaules kara laikā kara ārsts dažādās vietās (1914—1918). Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gadā atgriezās Liepājā, kur strādāja par pilsētas slimnīcas virsārstu. Latvijas brīvības cīņu laikā bija Latvijas Apsardzības ministrijas Sanitārās daļas priekšnieks, vēlāk Landesvēra latviešu daļu kara ārsts, Lejaskurzemes kara apgabala vecākais ārsts pulkvedis (1919—1920). Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docents (1920), profesors (1924), pirmais ķirurģijas katedras vadītājs, Medicīnas fakultātes dekāns (1931—1933). Latviešu ārstu biedrības priekšnieks (1929—1932). Latvijas Ārstu Žurnāla dibinātājs un izdevējs (1923—1939, 1942—1944). Kauņas universitātes goda doktors (1933).

Profesors J. Alksnis saņēmis pelnītu atzinību Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiras 1927. gadā un 2. šķiras 1935. gadā, vairāku Krievijas ordeņu, Kauņas universitātes goda doktora un Somijas Ārstu biedrības un Latviešu ārstu biedrības goda biedra u.c. veidā.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā profesors Jēkabs Alksnis devās uz Vāciju un 1948. gadā tālāk uz Angliju. Miris 1957. gada 7. martā Londonā, pelni pārbedīti Rīgas Meža kapos 1995. gadā. 1970. gadā ārzemēs publicēta viņam veltīta grāmata un 1999. gadā Rīgā – rakstu krājums.

https://lv.wikipedia.org/wiki/J%C4%93kabs_Alksnis_(%C4%81rsts)

https://timenote.info/lv/Jekabs-Alksnis