Kārlis Andrejs Rasiņš

Latvija Nr. 24 (25.06.1966)

Grāmatnieka mūža atcere

KĀRLIM RASInaM 80 MUZA GADI Gēteborgā šī mēneša sākumā 80 mūža gadi apritēja pazīstamajam grāmatniekam un sabiedriskajam darbiniekam Kārlim Rasinam. Viņš dzimis 1886. g. 6. jūnijā Ērgļu draudzes skolā, kur tēvs bija skolotājs un ērģelnieks. Skolas gaitas Rasiņš iesāka Jumurdas pagasta skolā, turpināja Ērgļu draudzes skolā un vēlāk Cēsu apriņķa skolā. Pēc skolas gaitām viņš pārcēlās uz Rīgu, kur strādāja par grāmatvedi, līdztekus studējot dziedāšanas mākslu pie Pāvula Jurjāna, kā arī piedalījās latviešu operas korī. Izceļoties Pirmajam pasaules karam, K. Rasiņš nonāca Kaukāzā, Maikopā, kur strādāja Viskrievijas zemstu savienībā. 1921. g. atgriežoties Latvijā, iestājās pie laikraksta Brīvā zeme par administratoru. 1966. g. K. Rasiņš nodibināja savu apgādu Literātūra, kas iz deva šādus kapitāldarbus: Latvju tautas dainas, prof. J. Endzeliņa redakcijā un literātūrvēsturnieka R. Klaustiņa sakārtojumā. Tika izdotas 12 sējumos un izplatītas 10.000 eksemplāros, Latviešu literātūras vēsture prof. L. Bērziņa virsredakcijā četros sējumos, iespiesta 5000 eksemplāros; Latvju tautas anekdotas Birkerta redakcijā iespiesda četros sējumos; Brāļu Kaudzīšu un Aleksandra Grīna kopotie raksti un apm. 80 dažādi daiļ literātūras izdevumi. Tuvojoties krieviem otrreiz Rīgai, 1944. g. neizdotas palika pilnīgi sagatavotas kapteiņa Malvesa sarakslita Latviešu kuģniecības vēsture un Latviešu dziesmu svētku vēsture ar prof. J. Vītola ievadvārdiem. Redakcijas kollēģijā darbojās prof. J.Graubiņš, prof. L. Bērziņš, prof. A. Svābe, tautasdziesmu un literātūras vēsturnieks J. Bičolis, mag. hist. R. Šņore, virsdiriģents T. Reiters un Kārlis Dzirkalis. Manuskripti atrodas drošā vietā un apstākļiem mainoties tos varēs publicēt. Tāpat palika iesākta Latviešu operas un baleta vēsture un Dainu zinātne. K. Rasina 80 g. jubileju atzīmējot, Gēteborgas latviešu koris bija sarīkojis jubilejas mielastu, kur, bez pašiem koristiem, piedalījās jubilāra draugu un cienītāju pulks. Pēc māc. Treua un diriģenta K. Kareļa apsveikumiem, sekoja kora suminājums. Liela bija telegrammu un apsveikumu kaudze. Apsveikumi bija nākusi no Kanādas, ASV. Austrālijas, kā arī no Latvijas. Lielu prieku jubilāram sagādāja brāļa ierašanās no Toronto. K. Rasiņš ir palīdzējis latviešu grāmatai atrast vietu Gēteborgas latviešu mājās, piedalīdamies gandrīz katrā sarīkojumā ar savu grāmatgaldu un sniegdams paskaidrojumus par jaunākiem darbiem un izdevumiem, kas svarīgi svešumā dzīvojošiem latviešiem. Skatot K. Rasiņa izdotos kapitāldarbus, kurus var atrast ari zviedru bibliotēkās, redzams, ka viņa vēlēšanās bijusi dot tautai vērtīgu grāmatu gan satura gan arī ietērpa ziņā. Gēteborgiešu vēlējums sirmajam jubilāram ir, lai ilgi vēl redzētu viņa možo garu, spraigo gaitu un pozitīvo dzīves apliecinājumu mūsu vidū.

Londonas Avize Nr. 1439 (09.08.1874)

Miris gramatrūpnieks Kārlis Rasiņš Gēteborgā, 14. jūlijā 88 g.v. miris grāmatrūpnieks Kārlis Rasiņš, kas Rīgā bija apgāda «Literātūra» dibinātājs un trīsdesmitajos gados izdeva Latvju tautas dainas 12 sējumos, Latviešu rakstmecības vēsturi 6 sējumos, Latvijas atbrīvošanas kara vēsturi 2 sējumos un citus kapitāldarbus. Zviedrijā aizgājējs dzīvoja kopš 1944. g.