Pēteris Mednis

Mācītājs Liepājā. (Priest in Liepaja, Latvia)

Lūk ko atradu internetā: http://vip.latnet.lv/lpra/sprude2003l.htm

— Tas netiek atklāts. Ziņojumus parasti parakstīja Lielbritānijas vēstnieks, vēstniecības pirmais sekretārs vai kāds cits pēc ranga zemāks diplomāts. Pavisam nejauši arhīvā manās rokās nonāca ar 1954. gada novembri datēts Lielbritānijas vēstniecības Stokholmā dokuments, kurā, atsaucoties uz zviedru presi, vēstīts, ka, neskatoties uz 10 okupācijas gadiem, pretošanās kustības Baltijā joprojām nav iznīcinātas. Tika apgalvots, ka Rīgas centrā Sv. Mateja baznīcā notikusi "kauja" starp PSRS Iekšlietu ministrijas spēkiem un nacionālajiem partizāniem. Sadursmē izmantoti arī automātiskie ieroči un rokasgranātas.

Dokumentā tāpat teikts, ka pēc šā notikuma mācītājs Pēteris Mednis izsūtīts uz Sibīriju.

citi avoti internetā: http://www.grobinasbaznica.lv/index.php?menu=501&lang=1

Durbes ev. lut. draudze.

Sākotnēji Durbes draudzes mācītāji apkalpoja plašu novadu – no Aizputes līdz Lietuvas robežai. 17.gs. sākumā nodalīja Virgu un Krūti. Arī Durbes baznīcā izveidojās divas patstāvīgas draudzes – katra ar savu mācītāju. Ziemeļu draudze ar filiālēm Ilmājā un Vecpilī, un Dienvidu draudze ar filiāli Bunkā. Ilmājas baznīca darbojas vēl šodien, bet Bunkas baznīca kara laikā tika sagrauta.

Latvijas pirmās brīvvalsts laikā katrā draudzē bija ap 3000 draudzes locekļu. Līdz 1939.gadam pastāvēja arī vācu draudze, kura savu darbību pārtrauca sakarā ar padomju okupācijas draudiem, tās locekļiem un mācītājiem repatriējoties uz Vāciju.

Pēc 2. pasaules kara, 1949. gadā, Ziemeļu un Dienvidu draudzes tika apvienotas vienā - Durbes evanģēliski luteriskā draudzē. Durbes draudze ir Latvijas evaņģēliski - luteriskās baznīcas (LELB) sastāvā, kas apvieno 290 draudzes ar vairāk nekā 33110 draudžu locekļiem visā Latvijā. Šobrīd Durbes draudzē ir 72 draudzes locekļi. Draudzē darbojas svētdienas skola, kura ik gadu pulcina 25 – 30 bērnus. Notiek diakonijas darbs. Senais Durbes Dievnams šodien gaida uz atsaucību tās remontam. Draudze pateicas visiem ziedotājiem un māsu draudzēm no Vācijas, Kanādas un Zviedrijas, ar kuru palīdzību baznīcu rotā jauns jumts un kāpnes, kā arī atjaunota elektrības sistēma.

Ir daļēji apkopotas ziņas par mācītājiem, kas kalpojuši Durbes baznīcā jau no 16.gadsimta: Dimlers, M.H. Poppiuss, Jānis Kristaps Baumbahs, Hermanis Erenfests Katerfelds, Fridrihs Runclers, Edmunds Proktors. Šīs ziņas atspoguļotas torņa telpā izvietotajā vitrīnā. Par vēlākā laika mācītāju kalpošanas gaitām stāsta neliela dokumentu un fotogrāfiju izstāde.

No 1900. gada kalpojuši mācītāji: Kristians Deksne, Roberts Kristofs Secens, Kārlis Jūlijs Martinsons, Teodors Aviks, Pēteris Auseklis Laiviņš un Pēteris Mednis.

No atmodas laika līdz mūsu dienām kalpojuši mācītāji: Juris Rubenis, Raivo Bitenieks, Ainārs Jaunskalže, Atis Vaickovskis, Juris Simakins, Jānis Pauļiks, Pēteris Kalks.

Durbes baznīcas kā ēkas saglabāšanā kara un pēckara okupācijas laikā un arī pašas draudzes saglabāšanā lielu kalpošanas darbu ir ieguldījuši mācītāji Kārlis Martinsons un Pēteris Mednis. Visilgāk – no 1938. gada līdz 1982. gada decembrim ir kalpojis mācītājs K.Martinsons, kurš apglabāts Durbes Sausā lauka kapsētā.

MEDNIS Pēteris, mācītājs. (no http://biographien.lv/M_dizs.html)

               * 1902. VII 31.

               1933. IV 09. ordinēts,

               1935. Dobeles prāvesta iecirkņa vikārs,

               1928. I 01. apstiprināts par Rubas Grīvaižu draudzes mācītāju,

               1942. Durbes Ziemeļu ev. lut. draudzes mācītājs.

               Avots:       „Baznīcas kalendārs“.;

                               „Svētdienas Rīts“ # 30/1938.