Dr. phil. Rūdolfs Jānis Drillis

Laiks Nr. 35 (02.05.1973) Nerimtīgais racionālists

BIOMECHANICS UN ERGONOMS DR. RUDOLFS DRILLS ŅUJORKĀ ATSKATĀS UZ 80 MŪŽA GADIEM

Zinātne aug. Mērķtiecīgi un neatlaidīgi. Mērķtiecīgi sniedzoties pēc patiesības, neatlaidīgi labojot kļūdas, vadoties no Bekona atzinās, ka valdīt pār dabu spēj tikai tas, kas tai pakļaujas. Sniedzoties arvien augstāk,zinātnes koks sazaro vairāk un vairāk. Tā nonākam pie divi samērā jaunām fizioloģijas zinātnes nozarēm: biomechanikas un ergononomijas. Viena pēta dzīvo organismu kustību "aparāta" uzbūvi un darbību, otra - darba spējas un funkcionālās pārmaiņas organismā darbalaikā. Abās šais nozarēs Dr. Drillis izcīnijis savam un, līdz ar to, latvju vār dam paliekamu vietu šo zinātņu attīstības vēsturē un literatūrā. Dr. Drillis dzimis 1893.gada 10.maijā, Grostonas lauksaimnieka Reinholda un Ilzes Driļļu 8 bērnu ģimenē kā 6. atvase. 1901. gadā ģimene pārceļas uz Rīgu, kur tēvs un 2 vecākie brāļi strādāja Iļguciema stikla rūpnīcā, kurai 2 gadus pusaudža gados nokalpojis arī vēlākais doktors. Ar skološanos sākās viņa dzīve: mācīties, pētīt un mērīt taisnes un līknes, ātrumus un paātrinājumus, sagādāt uzturu sev un ģimenei, sniegt savas zināšanas lietderīgai izmantošanai Latvijas saimniecības celšanai.Studiju gadi vainagojas ar Leipcigas universitātē iegūto Dr. phil. grādu par tezi: "Untersuchung ueber den Hammer schlag" /Pētījums par āmura sitienu/. Tezi 1933. gadā iespieda žurnālā Neue psychologische Studien, IX sējumā. Mācīdams fiziku Valsts Jēkabpils vidusskolā, viņš sāk vākt ziņas par latvju mēriem, novedot pētījumus līdz daudzām publikācijām, par kurām interesējušies daudzi cittautu zinātnieki. Dzīvodams līdz savas tautas likteņiem,Dr. R. Drillis allaž centies racionalizēt enerģijas patēriņu lielāka veikuma sasniegšanai. Tā radās pētījumi par cirvju veidoliem un ciršanu, par kulstīšanas ierīcēm, cukurbiešu retināšanu un labības pļaušanu. leradies ASV, Dr. Drillis saistās Ņujorkas universitātes inženieru koiledžā sākumā par asistentu, tad, sākot ar 1954. gadu par vecāko zinātnieku un daudzu pētniecības pasākumu vadītāju.ASV Zinātņu akadēmijai viņš iesniedzis 16 ziņojumus par mākslīgo locekļu novērtējumu un izveidi, kara resorauzdevumā veicis 4 pētījumus un izveidojis ierīces ievainoto un mentāli slimo gaisa transportam, izstrādājis kritērijas astronautu tērpiem lidojumiem starpplanetārā telpā. Viņš uzlabojis maskas sejas pasargāšanai pret indīgām gāzēm. Kopā ar Philco sabiedrības pārstāvjiem Dr. R. Drillis pētījis iespējas muskuļu enerģijas izmantošanai dažādu ierīču iedarbināšanai. Veselības un izglītības ministrijas uzdevumā veicis 3 pētījumus par vecāku cilvēku krišanas noslieci un tās diagnostisku noteikšanu. Plašāks pētījums ir par atsevišķo ķermeņa locekļu masu, masas centru un inerces momenta noteikšanu. Par pētījumu rezultātiem autors referējis dažādu zinātnisku organizāciju konferencēs. Viņš ir zinātnisko pētnieku goda apvienības "Sigma Eks AI" loceklis, Cilvēku faktoru apvienība biedrs, Tās žurnālā publicējis 4 darbus. Dr. Driļļa intelektuālā daudzskaldnība sniedzas līdz lingvistikai, kurā viņš, kopā ar sievu Ilzi, sniedzis svarīgus apcerējumus par latviešu valodu, Raiņa drāmu un Blaumaņa literāro valodu jaunās zinātnes - kibernētikas gaismā. Pirmajā no minētajiem darbiem apliecināta latvju valodas lielāka tuvība grieķu, nekā krievu valodai. Bet Dr. Drillis ir ne tikai nerimīgs racionālists, viņš ir arī nerimīgs patriots. Viņš piedalījās Latvijas pašnolemšanās savienības darbā Pēterpilī, dzimtenē Bermonta uzbrukuma laikā vadīja mūsu gaisa "floti" /2 lidmašīnās/, vācu okupācijas laikā piedalījās Latvijas centrālās padomes darbībā, Vācijā Latviešu nacionālā padomes un ASV - ALA veidošanā. Kur vien un kā varēdams, viņš pielicis roku un padomu savas tautas labā.

Pastāvīgā dzīves vieta: Rīga; Tautība: latvietis; ticība: ev.lutera.

Pārskatīts armijas rezervē līdz 1941.g. 1.janvārim. Pamats: karaklausības apliecība Nr.1876, izdota no Jaunjelgavas-Ilūkstes kara apriņķa priekšnieka 1924.g. 19.novembrī.

Latvijas pase Nr.168246 izsniegta 1921.g. 30.maijā.

Latvijas pase Nr.AT022034 izdota uz Latvijas pases Nr.168246, kura izdota no Rīgas prefektūras 1921.g. 30.maijā, pamata. Pasi izdevis Rīgas prefektūras IV iecirkņa priekšnieks 1928.g. 14.februārī.

Ārzemju pase Nr.0003389 izsniegta 1932.g. 15.augustā.

1922.g. 30. VIII pierakstīts Rīgā, Smilšu ielā 21.

1923.g. 2. VII pierakstīts Jelgavas apriņķa Jēkabmiestā Pasta ielā 36.

1923.g. 15. VIII pierakstīts Rīgā, Miera ielā 8-18.

1925.g. 19. I pierakstīts Valkā Raiņa ielā 28.

1928.g. 29. VI pierakstīts kā vasarnieks Ādažu pagastā Driļļu vasarnīcā Nr.40.

1933.g. 7. II pierakstīts Rīgā Ausekļa ielā 3-20.

1935.g. 7. V pierakstīts Rīgā Miera ielā 29-9.

1939.g. 23. XII pierakstīts Rīgā Rūpniecības ielā 3-9.

Balsojis Saeimas vēlēšanās 1928.g. (Rīgas vēlēšanu apgabals); balsojis par 4.jūlija ierosinājumu 1929.g.; balsojis Saeimas vēlēšanās 1931.g. (Rīgas vēlēšanu apgabals); piedalījies tautas nobalsošanā 1934.g.; balsojis Rīgas pilsētas domnieku vēlēšanās 1931.g.