Follow Us
Like Us
Matching family tree profiles for Andrejs Jurjāns
view all 17
Immediate Family
-
-
Privatechild -
Privatechild
-
Privatechild
-
daughter -
daughter -
Privatechild
-
Privatechild
-
mother -
father -
sister
-
brother
About Andrejs Jurjāns
Laiks Nr. 3 20.01.2001
Paldies!
"Atmiņa, pati vēl neatminēta, klusa kā ēna pavada mūs visās diendienas gaitās. Izauklē nodomus, pamāca darbos, brīdina, mudina un atveidus no visa paveiktā noglabā savos neskaitāmi daudzajos plauktiņos." Plauktiņu ir vajadzējis daudz tiem, kuriem mājas ir Latvijā, lai ari tagad viņi dzīvo Zviedrijā, Austrālijā, Anglijā vai Kanādā. Kas ir šī vieta - mītnes zeme? Vai vēl joprojām justies kā viesos aizbraukušam? 1941. gads-deportācijas. Galvenais fakts, kas izskaidro latviešu atrašanos trimdā visā pasaulē. 120 tūkstoši latviešu dzīvoja ANO pār- valdītajās DP nometnēs Vācijā aptuveni 5 gadus. Starp viņiem Milda Jurjāne ar 5 bērniem: Mildu, Mirdzu, Ainu, Austru, Valdi. Kur tālāk? Milda un Austra uz Ameriku, pārējie uz Kanādu. Nu jau pusgadsimts pagājis, dzīvojot tā, it kā būtu mājās. It kā dzīvojot latvisku dzīvi, taču nemitīgi ietekmējoties no mums atšķirīgās kultūras. Kas palīdzēja? - Atmiņas, dzīves misija, ģimene, apziņa - saknes izrautas, sava zeme okupēta? Pirms 10 gadiem, sākot darbu jaunatvērtajā brāļu Jurjānu mūzejā Meņģeļi, vācot un sakopojot mate- riālus, atradu Jurjānu dzimtas ko- kus - vienu ērglēnietes Veltas Ro- zenfeldes, otru paša mūziķa Jura Jurjāna pētītu. Šai laikā mūzeju biežāk sāka apciemot paši Jurjāni. Kā viens no pirmajiem Valdis ar dzīvesbiedri Skaidrīti. Pateicoties Skaidrītei, šā gada oktobra mēnesi nodzīvoju Kanādā. Mērķis: pierak- stīt dzīvesstāstus no tiem Jurjānu dzimtas pēcnācējiem, kuri dzīvo šeit - māsām Ainas Zvilnas (1913.) un Mirdzas Gulēnas (1911.). Diemžēl nav vairs pastarīša Valda (1921.- -1997.). Grūti pateikt, vai tie bija dzīves vai likteņstāsti, kurus pierakstīju. Viņi -Rikšēnu Jurjāni, kaimiņi Menģeļiem. Šo māju nomnieka Mārtiņa Jurjāna (1809.-1877.) dēls Jānis te veido savu dzīves un darba ritu. Būdams enerģisks, darbīgs un taisnīgs vīrs, viņš bez ierunām mui žas baronam pakļauties negribēja. To neatļāva latvieša pašlepnums. Baronam Tranzē tas nebija pa prā tam, vajadzēja pārmācīt. Visi spēki, likumi, tiesneši - barona pusē. Jur jāns - riju dedzinātājs. Kā un cik tas atbilst patiesībai? Cīņa ilga 15 gadus. Sēdēdams cietumos Jurjāns neklusēja, sacīdams taisnību, mek lēja patiesību. Beidzot, par it kā no kavētās rentes samaksu, 1879. g. 29. jūnijā Tranzē Jurjānam pavēlēja no mājām iziet. Jaunajā dzīves vietā Vestienas "Dibenos" Jānim un Katrīnai jāie dzīvojas, jāliek bēda zem akmeņa, jo jāaudzina jaunā paaudze. Viens no viņiem - Andrejs, apguvis segli nieka amatu 16 gadu vecumā, dodas uz Rīgu. Vai viegls ceļš ejams, lai tiktu Rīgā par bankas direktoru? Cik daudz laika, enerģijas vajadzē ja, lai uzceltu Kalna Dibenus, lai bērniem būtu kur saimniekot, lai uzceltu Rīgā namu? Viņš, nepiere dzēdams barbarismu, šausmas, 1940. g. aizgāja mūžībā, bet jau pēc 4 gadiem visa ģimene atstāj Latviju, zinot, ka Kalna Dibeni ir jau drupās. Šis stāsts viens no pirmajiem Ainai. Māsai Mirdzai cits stāsts: "Man bija 5 gadi. 1. pasaules karš. No mājām jāaiziet bēgļu gaitās. Redzot, kā aiz bišumājiņas savas zāļu pudeles ze mē ierok mātes vecāki, kuri bijuši pazīstami dziednieki, arī es savu vienīgo lellīti uzmetu ābelē. Pēc 2 gadiem atgriežoties mājās, pirmais ceļš pie ābeles. Papurināju un... no krita mana lellīte. Laikam taču brī numiem jātic." Mirdzas šodienas teiktais ir: "Lielas pārmaiņas no tiek, ja cilvēks tic." Redzu, ka, stās tot par bērnībā pavadīto laiku Kal- Paldies!..,
na Dibenos, viņas atkal ir tur. Kādas tad ir galvenās vērtības, kuras līdzi paņemtas dzīvē. Ainai - līdzās pelēkam lakatam un ribi- ņai, nemainīgās vērtības taisnības izjūta, godīgums, čaklums. Prāti palicis tēva teiktais: "Galvenais dzī- vē, meitiņ, skaidra sirds, pār galvu laist to, kas jālaiž, pieņemt cilvēkus, kādi tie ir, humoru dzīt." Tēva mī- lēts teikums esot bijis no Sēkspīra lugas, kurā spēlējis: "Tas joks ir jauks, tas patīk man." Svētkos vis* mīļākā dāvana - grāmata un kopa" dziedāšana. Arī tad, kad Valda ģimene pulci- nāja ap sevi lielo radu saimi - bez runām, sportiskām nodarbībām, atpūtas. Valda mīļākā dzicsm&:-Qņ "Tumsa, tumsa, kas par tumsu, i Es par tumsu nebēdāju. Bij' man tāda līgaviņa, Zvaigžņu segu audējiņa." Rūpējoties par savu nacionālo identitāti, latvieši veidoja trimdas sabiedrību savās dzīvesvietās. Radī- ja latviešu biedrības centrus un baz- nīcas, skolas. Ari šobrīd šie centri pastāv un ak- tīvi darbojas. Manā tikšanās reizē Toronto Latviešu centrā ar orgāni- jļ zācijas "Lats" biedriem biju uztrau- kusies ne pa jokam. Paldies tiem, kuri bija atnākuši, ar kuriem disku- tētām, kuri jautāja. Paldies valdes loceklim Voldemāram Gulēnam un priekšsēdim Alfonam Kalnam. Jūsu visu darbs patiesi nozīmīgs. Mana Kanādas apciemojuma lai- kā Londonas latviešu cv. lut. baznī- cas draudzei bija 50 gadu jubilejas dievkalpojums, kurā piedalījās draudze, mācītāji, prāvesti un šis draudzes mācītāja diakone Aina Avotiņa. Tas bija pārdomu brīdis. Paldies jums par to! īpašs paldies prāvestam Uldim Cepurēm no ASV, kura runa mani saviļņoja un fasci- nēja. Tur dzirdējām ari Hamiltonas Kristus draudzes meiteņu ansam- bli, kuru izpildījums bija patiesi emocionāls. Tur ari sastapu meite- nes vecmāmiņu Veltu Ligeri, pie kuras vēlāk viesojos mājās. Pirmais, ko ieraudzīju, Ērgļu puses avīzes. Nenoliedzami, tas bija patīkami. Apbrīnojama ir Veltas kundzes vienkāršība, prasme uzņemt viesus, un kur tad vēl viņas čaklums. Kat- ram bērnam un mazbērnam savs tautastērps. Brīnišķīgi darbi!!! Kanādai ari pašai patika parādīt sevi - siltais, saulainais laiks, lapu krāsainība, rudens smaržas, rude- nīgi rūgtenie un apcerīgie sveicieni, ziemeļblāzma, dzidrie ūdeņi, lapu "lietus", lielie ezeri un to skaistās salas, Niagāra ar 2 varavīksnēm, * lielie gājputnu bari, - to visu sniedza Dabas māte. Mans Liktenis man uzdāvināja tikšanos ar brīnišķīgiem cilvēkiem. Skaidrīti Ainu Zvilnu un Mirdzu Gulēnu un vinu ģimenēm. Paldies! Paldies! Paldies! Viesošanās Kanādā bija satrau- coša, interesanta, notikumiem ba- gāta. Tas šķiet kā sapnis, kuru vēl joprojām, liekas, esmu nosapņojusi. Visiem visu labu vēlot un aicinot uz tikšanos Latvijā - brāļu Jurjānu mūzejā ikdienā vai svētkos. Lielākie sarīkojumi - 21. jūlijā 2. Jurjānu dzimtas salidojums, 15. septembri 5. Latvijas koru saiets.
INESE MAILĪTE,
brāļu Jurjānu muzeja vadītāja Ērgļos
view all
Andrejs Jurjāns's Timeline
| 1862 |
March 29, 1862
|
Erglu Rikschen, Erglu ev-lut draudze
|
|
| 1911 |
February 11, 1911
|
Vestienas Kalna Dibeni
|
|
| 1913 |
May 20, 1913
|
Riga, Rīgas pilsēta, Rīgas pilsēta, Latvia
|
|
| 1930 |
September 8, 1930
Age 68
|
Riga
|