Hugo Herberts Blumbergs/Drava

Herberts Hugo Blumbergs dzimis 1903.gada 8.decembrī Valmieras rajona Dikļu pagastā Kulmaču mājās. Vecāki - Pēteris Augusts Blumbergs un Kristīne(dzimusi Kalniņa). Ģimenē bija ceturtais bērns no astoņiem. Ģimene no Dikļiem 20-to gadu sākumā pārcēlās uz Daibes pagasta Kalnozoliem. Pamatizglītību ieguvis Dikļu pamatskolā. Tālāk pedagoģisko izglītību ieguvis Cēsu skolotāju seminārā 1921. – 1922.gadā un pēc tā likvidēšanas mācības turpinājis Rīgas skolotāju institūtā, kuru beidzis 1926. Pirmās darba vietas ir Suntažu, Vainižu un Skrundas pamatskolā, no 1934.gada Herberts Hugo Blumbergs jau ir skolotājs Cēsu pilsētas 2.pamatskolā, kuru vada Voldemārs Bišers un un matemātikas skolotājs Cēsu cietumā. Būdams liels Latvijas patriots ir bijis aktīvs arī ārpusskolas darbā, jo 1939.gada 10.maijā Iekšlietu ministrijas Pašvaldību departaments Herbertu Hugo Blumbergu ieceļ par pilsētas valdes locekli. Viņa atbildībā nodod sabiedriskās aizgādības lietas, nespējnieku un bērnu namus, pilsētas bērnu aizgādības komitejas darbvedību, trūcīgo vecāku bērnu novietošanu vasaras atpūtā lauku saimniecībās, nodokļu un maksājumu lietas, finanšu lietu darbvedību un piedziņas, pensiju komisijas darbvedību un pilsētas slimnīcas ārstēšanās maksas parādu piedzīšanas lietas. Pēc neilga laika no pilsētas vecākā amata aiziet Rūdolfs Kauce, un viņa vietā, sākot ar 1939.gada 30.oktobri, Iekšlietu ministrijas Pašvaldību departaments par Cēsu pilsētas vecāko ieceļ Herbertu Hugo Blumbergu. Tajā laika periodā viņš bija pats jaunākais pilsētas vecākais Latvijā. Un ar šādiem vārdiem viņš uzrunāja Cēsu pilsētas domes valdes locekļus: "Šai brīdī solīsimies arī turpmāk visus savus spēkus veltīt kopējam darbam, lai Cēsis nekad nezaudētu nosaukumu – pērle. Pašvaldības darbā ikvienam jāpaceļas pāri personīgām interesēm, vienmēr un visur ievērojot lietvedību un taupību. Sevišķi tagad, kad pasaulē risinās lieli notikumi. Šis laiks nav runāšanai un kritizēšanai, bet gan darbam un izdarīšanai". Līdztekus pilsētas galvas pienākumiem H. H. Blumbergu ievēlēja arī Cēsu apriņķa skolu valdē. Par paveikto - 1939.gada beigās pilsētas valde apkopoja rezultātus ielu būvē. Tajos redzams, ka izbūvēts Cēsu preču stacijas pievedceļš, sakarā ar viesnīcas būvi iztaisnots Cēsu – Valmieras ceļš, paplašināts Uzvaras laukums. 1940.gada pavasarī Cēsu pilsētas valde parakstīja līgumu ar Valsts elektrisko uzņēmumu "Ķegums", kas pilsētai samaksāja Ls 48000 par Kārļu un pilsētas elektrostacijām. Līdz ar to pašvaldībai radās iespēja nokārtot visas parādsaistības. Tika risināti jautājumi par veterinārās klīnikas celtniecību un bērnudārza atvēršanu pilsētā. 1940.gadā Blumbergu ģimenē pieņemts lēmums par uzvārdu maiņu, lai turpmāk vāciskā Blumberga vietā sauktos par Dravām. 1940.gadā Valdības vēstneša 87. un 96. numurā ir atzīme, ka ģimenes locekļi maina uzvārdu un turpmāk sauksies Dravas. Kad 1940.gada 17.jūnijs atnāca ar PSRS okupācijas varu, tad 1940.gada 19.jūlijā, par Cēsu pilsētas vecāko tika iecelts Aleksandrs Čoke, bet bijušais pilsētas galva un valdes locekļi no pienākumu pildīšanas atbrīvoti. Savā atvadu runā Herberts Hugo Drava sirsnīgi pateicās visiem darbiniekiem par labā saskaņā veikto darbu. Tomēr tas nebija uz ilgu laiku, jo sākoties kara laikam un ienākot pilsētā vāciešiem Herberts Hugo Drava 1941.gadā atkal atgriezās pilsētas vecākā un arī skolotāja amatā, kurā nostrādāja līdz 1944.gadam, un vienlaikus strādāja arī kā skolotājs. 1941.gada 27.jūlijā Herberts Hugo Blumbergs salaulājas ar Ģertrūdi Veroniku Mušu. 1943.gad maijā ģimenē piedzimst meita Aija Drava, bet 1946.gada 21.februārī pasaulē nāk otra meita Dace, kura tiek reģistrēta kā Dace Blumberga. Tālākais periods bija ļoti grūts ģimenei, jo no 1944.gada līdz 1948.gadam Herberts Hugo Blumbergs-Drava bija spiests slēpties un dzīvot mežā. Un no 1948. līdz 1956.gadam atradās ieslodzījumā čekas spaidu darbu nometnē, Krievijā. Ģimene kopā satikās tikai 1957.gadā, kad no izsūtījuma Cēsīs atgriezās arī Ģertrūde Blumberga, kuru izsūtīja 1949.gada 5.aprīlī. Laikā no 1949. līdz 1957.gadam abas meitas bija palikušas Ģertrūdes mātes un māsu un citu radu aizgādībā. Lai meitenes netiktu izsūtītas viņas tika adoptētas un izauga kā Aija un Dace Lūses. Pēc atgriešanās dzimtenē padomju vara Herbertam Hugo Dravam liedza strādāt par skolotāju un viņa turpmākās darba gaitas bija Cēsu mežniecībā. Kā īsts Cēsu pilsētas patriots arī savu mūžu nodzīvoja Cēsīs, un mira 88 gadu vecumā 1991.gada 16.augustā, tā arī nesagaidījis pilnīgu Latvijas neatkarības atjaunošanu, kas bija ļoti nozīmīga viņam.