Jānis Alberts Blaus

LKOK nr.3/495

Blaus, Jānis

Kareivis 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā.

• 1880. g. 4. jūnijā Taurupes pagastā.

+ Nošauts 1941. g. 22. jūnijā Rīgā Centrālcietumā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 7. aprīļa cīņām pie Rušķiem Ziemeļlatvijā.

1919. g. 1. jūnijā paaugstināts par leitnantu.

Apcietināts 1941. g. 25. februārī Rīgā.

BLAUS JĀNIS Jāņa dēls
1. (4.) Valmieras kājn. pulka kareivis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1880. g. 4. jūn. Taurupes pag. Purgaiļos lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Rīgas Aleksandra ģimnāziju un RPI, ieguvis inženiera arhitekta grādu.

1915. g. 1. jūl. iestājies kara ceļu organizācijā, kara ceļu nodaļas darbu vadītājs Rīgas frontē. 1. pasaules kara beigās atgriezies tēva mājās.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 26. febr. Valkā, ieskaitīts Valmieras kājn. pulkā. Piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā. 1. jūn. paaugst. par leitnantu, iecelts par Vecgulbenes raj. komandantu. 7. aug. iecelts par Armijas satiksmes būvniecības nodaļas priekšnieku. Apstiprināts par karaspēka inženieri leitnanta - inženiera dienesta pak.

1919. g. 7. apr. Jaunlaicenes pag. pie Rušku mājām, kad Valmieras kājn. pulka 1. rota pēc dienu ilgas kaujas lielinieku pārspēka priekšā bija spiesta atkāpties, laužot ceļu cauri pretinieka ķēdēm, B. kopā ar saviem 3 brāļiem un vēl dažiem kareivjiem uzņēmās segt atkāpšanos un līdz pēdējai patronai apšaudīja ļoti tuvu pienākušo ienaidnieku, tā dodams mūsējiem iespēju kārtībā atkāpties. Pats pameta kaujaslauku pēdējais.

Atvaļināts 1921. g. 1. jūn. Inženieris valsts dienestā, no 1926. g. Dzelzceļu virsvaldes tehniskās direkcijas civilbūvju daļas vadītājs. Piederējis arī būvbirojs Rīgā. Piešķirta jaunsaimn. Vircavas mežniecībā pie Jelgavas. No 1937. g. aizsargu organizācijas biedrs. (Apbalv. arī 3 viņa brāļi: LKONr. 566, 640, 641).

Padomju okupācijas gadā vecākais arhitekts Dzelzceļu pārvaldes projektēšanas daļā. 1941. g. 25. febr. apcietināts. 28. apr. piespriests nāvessods (KPFSR KK 58-13). 1941. g. 13. jūn. spriedums apmainīts ar 10 gadiem labošanas darbu nometnēs. Neskatoties uz to, 1941. g. 22. jūn. Rīgas Centrālcietumā nošauts.

Avots: http://lkok.com/detail1.asp?ID=195

LKOK nr.3/495

Blaus, Jānis

Kareivis 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā.

• 1880. g. 4. jūnijā Taurupes pagastā.

+ Nošauts 1941. g. 22. jūnijā Rīgā Centrālcietumā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 7. aprīļa cīņām pie Rušķiem Ziemeļlatvijā.

1919. g. 1. jūnijā paaugstināts par leitnantu.

Apcietināts 1941. g. 25. februārī Rīgā.

BLAUS JĀNIS Jāņa dēls
1. (4.) Valmieras kājn. pulka kareivis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1880. g. 4. jūn. Taurupes pag. Purgaiļos lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Rīgas Aleksandra ģimnāziju un RPI, ieguvis inženiera arhitekta grādu.

1915. g. 1. jūl. iestājies kara ceļu organizācijā, kara ceļu nodaļas darbu vadītājs Rīgas frontē. 1. pasaules kara beigās atgriezies tēva mājās.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 26. febr. Valkā, ieskaitīts Valmieras kājn. pulkā. Piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā. 1. jūn. paaugst. par leitnantu, iecelts par Vecgulbenes raj. komandantu. 7. aug. iecelts par Armijas satiksmes būvniecības nodaļas priekšnieku. Apstiprināts par karaspēka inženieri leitnanta - inženiera dienesta pak.

1919. g. 7. apr. Jaunlaicenes pag. pie Rušku mājām, kad Valmieras kājn. pulka 1. rota pēc dienu ilgas kaujas lielinieku pārspēka priekšā bija spiesta atkāpties, laužot ceļu cauri pretinieka ķēdēm, B. kopā ar saviem 3 brāļiem un vēl dažiem kareivjiem uzņēmās segt atkāpšanos un līdz pēdējai patronai apšaudīja ļoti tuvu pienākušo ienaidnieku, tā dodams mūsējiem iespēju kārtībā atkāpties. Pats pameta kaujaslauku pēdējais.

Atvaļināts 1921. g. 1. jūn. Inženieris valsts dienestā, no 1926. g. Dzelzceļu virsvaldes tehniskās direkcijas civilbūvju daļas vadītājs. Piederējis arī būvbirojs Rīgā. Piešķirta jaunsaimn. Vircavas mežniecībā pie Jelgavas. No 1937. g. aizsargu organizācijas biedrs. (Apbalv. arī 3 viņa brāļi: LKONr. 566, 640, 641).

Padomju okupācijas gadā vecākais arhitekts Dzelzceļu pārvaldes projektēšanas daļā. 1941. g. 25. febr. apcietināts. 28. apr. piespriests nāvessods (KPFSR KK 58-13). 1941. g. 13. jūn. spriedums apmainīts ar 10 gadiem labošanas darbu nometnēs. Neskatoties uz to, 1941. g. 22. jūn. Rīgas Centrālcietumā nošauts.

Avots: http://lkok.com/detail1.asp?ID=195
Fotogrāfijas avots: http://lkok.com/detail1.asp?ID=195