Jezups Vosorajs

..........................................................................................................

Pirkšanas – pārdošanas priekšlīgums.

Starp pilsoņiem JURI, ANTONU, IGNATU un PETERI JEZUPA dēliem VASARAJIEM, ka pārdevējiem no vienas puses, un ANTONU ANDRIVA dēlu PAVRU un ALFONSU JEZUPA d. EIDUKU, ka pircējiem, no otras puses, noslēgts sekošs pirkšanas – pārdošanas līgums

............................................

JURIS, IGNATS, un PETERS VASOROJI – Rozenmuizas pag. Vecā Zosnas folvarkā, ANTONS VASOROJS, Rozenmuižas pag. Starij domu folvarkā, bet PAVRS un EIDUKS – Vidsmuižas pagasta Puduļu sādža. EIDUKA personibu apliecinaja man personigi pazistamie pilsoņi : augšminētais KARLIS ZIRNIS un LEONTIS SUCHOBOKOVS, dzīvojošs Rezeknē L.Pliekšanu iela N 17.

Rezeknē, 20. janvāri 1923. gada. Notars J.BANKAVS/ z.v./ - .......................................................................................................

Rēznas pagasts (līdz 1925. gadam Rozenmuižas pagasts) bija pašvaldība Rēzeknes apriņķī. Tā robežojās ar sava apriņķa Bērzgales, Makašēnu, Ozolaines, Maltas, Andrupenes, Kaunatas pagastiem, ka arī Ludzas apriņķa Zvirgzdenes un Pildas pagastiem. Pagasta valde atradās Rozenmuižā (tagad Rozeļmuiža). 1945. gadā pagasta centru pārcēla uz Stoļerovu.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1935. gadā Rēznas pagasta platība bija 245,9 km2, un tajā dzīvoja 10 272 cilvēku, to starpā 50,9% latviešu, 42,2% krievu, 6,5% poļu un 0,4% citu tautību pārstāvju. 1945. gadā pagastā izveidoja Auziņu, Bešaukas, Čornajas, Griškānu, Ismeru, Janopoles, Rečinas, Rēznas, Spruževas un Stoļerovas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Mūsdienās Rēznas pagasta teritorija ietilpst Čornajas, Stoļerovas, Pureņu, Lendžu, Griškānu, Vērēmu un Lūznavas pagastos.[2] ............................................................................................................