Kārlis Jozuus

Viļakā strādājis kā mežzinis. Braucis ar savu vieglo automašīnu arī uz Muižniekiem. 1941.g. 14. jūnijā aizvests un izsūtījumā miris.

• **

Dzimis 1888.gada 18.februārī Valkas apriņķa Aumeisteru draudzes skolotāja, baznīcas ērģelnieka Eduarda un viņa sievas Minnas ģimenē. Pēc vidējās izglītības iegūšanas Kārlis kopā ar savu māsu Jesiju tēva vietā uzņemas Aumeisteru draudzes skolas skolotāja un ērģelnieka darbu.

Kārlis mācījās Pēterburgas meža institūtā, kur apguva mežziņa zināšanas. Pēc tā beigšanas strādāja Latgales apvidū.

Kārlis Jozuus bija Viļakas mežniecības skolas vienīgais priekšnieks. Skola Viļakā darbu biedrības "Zvaigzne" mājā uzsāka 1935.gada 2.decembrī, bet 1938.gada 31.oktobrī Viļakas viengadīgā mežsaimniecības skola tiek pārcelta uz Lubānu un pārveidota par divgadīgo. Pēc virsmežziņa, toreizējā Viļakas pagasta padomes priekšsēdētāja ierosmes senkapu un vēlāko Ziemeļu kara kapu pakalnā pēc J.Cīruļa projekta uzcēla un 1928.gadā iesvētīja luterāņu baznīcu. Viņš arī sākumā spēlējis ērģeles, bijis Viļakas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes priekšnieks, Viļakas pagasta lauksaimniecības biedrības priekšnieks. K.Jozuus bija iniciators Brāļu kapu ansambļa izveidošanai, uzstādot tur K.Zemdegas veidoto pieminekli. Kārlis Jozuus Viļakas ģimnāzijā daudzus gadus mācīja mūziku un vadīja kori, kurš bija viens no labākajiem tajā laikā Latgalē.

Latvijas valdība viņu ir apbalvojusi ar Trīszvaigžņu ordeni. Pie Viļakas luterāņu baznīcas piestiprināta piemiņas plāksne K.Jozuusam - Viļakas luteriskās baznīcas celtniecības rosinātājam 1925.gadā viņu ieceļ par Viļakas virsmežzini. Šajā amatā Jozuus strādā līdz 1941.gada jūnijam, kad viņu izsauc uz vietējo pagasta valdi, no kurienes viņš atgriežas virsmežniecībā bruņotu vīru pavadībā. Kārlis Jozuus no svešatnes vairs neatgriežas. Varas iestāžu izdotajā izziņā rakstīts, ka viņš miris 1943.gadā Krasnojarskas cietumā no "sirds nepietiekamības". Viņa sieva Berta atgriezās un nu atdusas dzimtas kapos Ērģemē.

Avots : Balvu bibliotēka