Kārlis Starcs

BOTANIĶA MAG. RER. NAT. KĀRĻA STARCA PIEMIŅAI

Kārlis Starcs bija dzimis 1897. 18. maija Vidzemē, Madonas apr. Lubejas pag. Ka lauksaimnieka dēls. Skolas gaitas uzsācis Tolkas pagastskola pie vecāka brāļa, vēlāka LU profesora Dr. agr. Pētera Starca. 1911. g. iestājas jaunatvērtajā 3 - klasīgajā Madonas proreālskolā un pēc kursa beigšanas turpina izglītību A.S. Cernjajeva reālskolā Pēterburgā, ko absolvē 1918. g. pavasari. Kopš 1919. g. rudens K. Starcs studēja Latvijas Universitātē dabas zinātnes un,studēdams ar pārtraukumiem, 1936. g. tur ieguva Mag. rer. nat. grādu. Studiju laika 1921. g. pievienojas Lettonias saimei. Studijas ieilgušas, jo visu laiku strādājis algotu darbu. 1919. gada strādājis Priekuļu bio-entomoloģiskajā stacijā, vēlāk turpina strādāt Zemkopības ministrijas Meliorācijas pārvaldē ka technikis—botāniķis. Ar 1923. —1944. strādājis Latvijas Augu Aizsardzības institūtā kā botāniķis, speciāli pētot nezāļu izplatību, to bioloģiju un apkarošanu. Darbojies ari mikologija — augu slimību un kaitēkļu apkarošanā un augu aizsardzības padomdošana un propaganda. Kopš 1937. gada bijis minētā institūta vadītāja palīgs un veicis

art Latvijas Lauksaimniecības Kameras botānika pienākumus. Blakus parastajam darbam augu aizsardzības institūtā, Kārlis Stares kā "privātbotaniķis" vācis materiālus par Latvijas ziedaugu izplatību un formām, sevišķu vērību piegriezdams Salicaceae. Betulaceae, Taraxaceae. Pēdējā laikā vācis art sūnas, ķērpjus un parazltsēņu paraugus.

Latvija viņš savācis ap 100,000 augu paraugus, kuru uzglabāšanas grūtību dēļ. sakot ar 1936., g. herbārijs pārgājis Izglītības ministrijas īpašumā. Bez tam sakārtojis 25,000 paraugus (Pteridophyta līdz Betulaceae), kuri novietoti LU Augu Morfoloģijas un Sistemātikas Institūta telpas. Daļa materiālu (no Pteridophyta līdz Gruciferae) apstrādāti un rezultāti publicēti LU Botāniskā Dārza Rakstos. Starca vārda nosaukti 4 augi un no viņa savāktā materiāla aprakstītas 16 jaunas parazitārās sēnes. Plašs materiāls savākts par augu slimībām un kaltušiem koku un krūmu zariem, sakarā ar auksto ziemu 1940/41. g. Daļa ŠI materiāla novietota L. Augu Aizsardzības Institūta un daļa izsūtīta ārzemju muzejiem un botāniķiem. Apstrādātā materiālā bez pazīstamiem zied —augiem Latvijas florā atrastas vēl apm. 830 agrāk nepazītas sugu formas. 1922. un 1923. gadā Kārlis Stares sastādījis herbāriju komplektus, kas novietoti lauksaimniecības skolās ka mācības līdzekļi. 1931. g. Stares sāk izdot 60 kompl. bērzaugu krājumu "Betulaceae exsiccatae" no kura publicēti 1 krājums (ar Nr. 1 — 25). Apraksti iespiesti ari atsevišķā izdevumā latiņu valodā. 1937. g. K. Stares kopā ar doc. A. Kiruli. prof. M. Egllša redakcija sāka izdot 150 komplektus paraugu krājumu "Latvijas kultūraugu slimības" 4 sērijas. Līdz 1944. g. bija izdoti 3 izdevumi ar 200 numuriem. Kārlis Stares publicējis vairāk kfi 50 rakstus, kopā ap 1700 lpp. (daļa šo rakstu pieminēti atsevišķa sarakstā). Līdzdarbojies art daudzās zinātniskas biedrībās. 1944. g. rudeni devies trimdā uz Vāciju. Sakumā atrod darbu Haussknechta Herbārijā Veimārā. bet no 1946 — 47 gadam bijis vecākais asistents un lektors dendroloģijā un fitopatoloģijā UNRA's universitātē Minchenē. Art Vācijā dzīvodams Kārlis Stares turpinājis augu vākšanu visprimitlvākajos apstākļos. Tlringā un Bavārija viņS savācis ap 80.000 paraugu lielu herbāriju, no tiem ap 35,000 Taraxacum. Kārļa Starca vēstules atklāj, ka viņš cerējis no Vācijas ar ģimeni nokļūt Zviedrijā, kur viņam būtu iespēja strādāt Botāniskā muzeja, bet ieceļošana noraidīta. 1950. gada decembri Kārlis Stares devies uz Z. Amerikas Sav. valstīm, līdzi paņemdams art Vācija savākto plašo herbāriju. Apmeties Indianapolē un strādājis kāda privātā parkā kā dārznieka palīgs. Dodoties uz Z. Amerikas Sav. valstīm, Kārlis Stares bijis pavisam drūmā noskaņojumā. Savā 1949. g. 8. sept, vēstulē J. Kaķītim viņš raksta: "Kas būs nākotnē darāms, par to nav ne mazākās jēgas. Pie pazaudētiem 5 gadiem būs vēl jāpieliek kads pāris uz iedzīvošanās rēķina jaunā vidē un valodā, tad jau varētu atkal sākt cerēt. Ļauni ir tikai, ka gadu ir palicis ļoti maz vairs pāri, jo vairāk kā ar kādiem 60 pie

Kārlis Starcs

mūsu raibfl mūža diezgan grūti kalkulēt. Ta tad praktiski ta dziesma ir jau nodziedāta un otro izdevumu saviem ražojumiem laikam gan mēs neredzēsim. Amerikā K. Stares meklējis sakarus ar zinātniskam iestādēm, botāniķiem un biedrībām, cerībā turpināt savu "privātpraksi" sistēmātiskajß botānika. Un vācis ari Šejienes Taraxacum formas iecerētai monogrāfijai. Tomēr fiziskais darbs neierastos apstākļos Starcam bija par smagu: nāve viņu pārsteidz jau 1953. g. 2. februāri kravas mašīnā pēc izdedžu izvešanas. Apbedīts Indianapoles Floral Park kapsētā blakus traģiska nāvē nesen mirušajam dēlam Gunāram. Pie kapa aug simboliskais sēru bērzs. Pārlasot tikai K. Starca publicēto darbu sarakstu vien gūstam nojautu par ŠI " priva tbotanika" vispusību. Daļai viņa publicēto darbu bija tīri prakstiska nozīme dārzkopībā un lauksaimniecībā, bet vairumam tīri teorētiski zinātniska Latvijas augu valsts pētniecība, īpaši ziedaugu sistemātikā ar daudzām pasāktām un daļēji veiktām iecerēm. Izmantotie avoti Vairis Kalniņš, rer. nat., lett.

1. Latvju ettcikJopedijas 111 eēj (19651. 2. K. Starca atstātās pereotāgās plead me* S. Latv. Urriverait. bij. aaiat. Mag. nr. nat. Helēna» Slarcea atmiņas. 4. Skolotāja Jāņa Kaķtta (Starca skolas biedru Madonā un un Pēterpid un studiju laika biedrs Rīgā) atmiņa* Kārļa Starca publikācijas 1 Baltijas putnu saraksts, Journal "Ornithologie et Aviculture." Année VI. Hvr. L, p. 1-24. Mask ou 1915. Selection de Ornithologie de la Société Impériale d' Acclimatation des Animaux et des Fiantes. 2. ZiemoUji putni Līdere un apkārtne Turpat, p. 25-27. 3. Par Turdus pilaris L. bioloģiju Cēsu apriņķi. Vidzemi. Turpat, Anse VU. 4. Priedes un to kultūras izredzes Latvijā. Apm. 64 lpp., ar attāliem un izplatības karti. 1920. Latv Finansu Ministrijas izd . Rīgā. 5. Latvijas pavaaaraugu noteicēja. Burtnīcas I Vil Ap 400 lpp . ar attēliem 1924-1927. O. Jēpes izd.. Rīgā Cēsis. 6. Nezāļu apltamauaa paņēmieni. Latv. Augu Aizaardzl bas Institūts Skrejlapa Nr. 16. 1925 7. Pērkones, LAAI Skrejlapa Nr. 17. 1925. 8 Neīstie jsamini | PMladeJphua L.l. Dārzkopības rakstu krājuma I. p. 84-162 Rlgl 1925, Dārzkopības bbas izd 9 Koku un krūmu noteicēja Metu Dep-ta bd., Rīgā. 1925. LXX un 444 lpp. ar 2065 fig. 396 zīmējumos. 10. Āboliņa, linu unperast» vija (zīda). Latv. AAI Skrej- lapa nr. 26. 1926. 11. Nezāles, Nodaļa lauksaimniecības rokas grāmata, 111 (7) sējuma, ap 3 leap, loksnes. Latv. Laukaaimn. Centralbiedr izd. 192». 12. Ceriņi (Syringe L.l Dārzkopības rakstu krājuma 11, 1926. Ap. 2. iesp loksnes Dārzk bbas izd. 13. Die Ar ten und Formen der Gattung Syringe L. Mltteihingen der Deutachen Dendroiofņscnen Geaellschslt, Jahrg. 1928 (7 I. 14. Einiges über die Verbreitung und Formenkraiet der Pteridophyten in Lettland. (Dažas ziņas par Latvijas papardveidlgo augu izplatību un formām). L. Univ. Botāniskā Dārza Raksti V. 1930. ieap. 1931. p. 77-89. 15. Über die Verbreitung und Formenkreiae der Gymnospermen und Monocotyledonen I>ettlands. (Par Latvijas kailsēklu un viencflgiapaino augu izplatību un formām). L.U. Bot. Dārza Raksti V, 1930, ieap. 1931. p. 9-60. 16. Daina jaunas pundurbērza (Betula nana L.l atradnes Latvijā. Turpat, p. 186-192. 17. Schedae ad Betulaceae exsiccatae. fasc I. 1931. Rīga, paāa izd . Ap 2 loks. 18. Latvijas Unu nezāles (Ap 2 loksnes). lesp. Rīgā. 1930. g. Latv. Finansu Ministrijas bd. 'Parakāti un materiāli par pētīšanas un organizācijas darbiem linkopības nozarē Latvijā 1919-1929." 19 Linu nezaļu apkarošanas mēģinājums ar kimkddem Maaaļli in. Ap 1 loksne Latv. Lauksaimniecība* mēnešrakstā, kopā ar agr. J. Dreimani. 19317 20. Izplatītākās lauku nezāles laikā no 1923-1930. g. Latvijas AAI Raksti. I 1930, p. 31-42. 21. Novērojumi par rudzu lauku nezālēm Turpat 11, 1932. p. 77-86, 22. Datas ziņas par papuves izplatību, veidiem un nozīmi nezāļu apkarošanā Turpat, 11. 1932, p 87-139. 23. Kampf gegen die Berberitze und kreuzdorn in l>etuVi»d Mitteilungen der Deutachen Dendrologiachen GeeeUschaft. 1932(7). 24. Beitrage zur Kenntrés der Verbreitung und Formen- kreiae der Dicotyledone Lettlanda I (Salkaceae-

Papaveraceael. Par Latvijas divdlglapaino augu izplatību un formām. L.U. Bo Lan. Dārza Rakāti IX/X, 1934/35. p. 101-142. iesp. 1996. 25. Elodejas (HeJodea canadensis Michx I rimta gad Eiropā. Latv Univers Dabas zinātņu Studentu b-bas mēnešraksts "Daba un Zinātne." 26. Jauna pundurbērza atradne. Turpat. 27. Moehringia lateriflora, jauna auga Latvijā. Turpat 28. Herbārija augu vākšana, žāvfāana un inļlaliMnua Turpat. 29. Latvijas ūdensaugi. "Seta un Drava," rivkoplbaa spedālburtnlca, 1940. 30. Nezāļu apkarošana. Nodaļa rokas grāmata "Kultūr- augu kaitēkļu, slimību un nezāļu apkarošana," 4. izdevums. 1943. p. 187 226. Saimniecības bte- rātQra#i apgāds, Rīgā. Tas pats izdevuma 1-3. 31. Bišu ganību augi. Nodaļa biškopības rokas grāmata, ap 5 iesp. loksnes. Manuskripts nodots Latv. Zemkopības Ministrijai 1943/44. 32. Priekšdarbi un materiāli Latvijas kārklu (SaHx L.) ģints monogrāfijai. Maģistra darbs, 1996. Ap 5 iesp. loksnes. Mašīnrakstā. Kā studentu sacens. darbam II godalga. 33. S astrs ezera morfoloģija. Folia Zoologies et Hydrobiologica. Vo. I. p. 105-112. 34. Latvijas kultūraugu slimības. Ekaikāta, kopā ar dor. A. Ķirab, prof. M. Egßša redakcijā. 1937-1944. 36. Piezīmes par rasas podiņu ( Adhetnills vulgaris L. sper. coll.) slkaugu izplatību Latvijā. "Daba." 1926, nr 1/2. lpp. 17-25. Rīgā 1926.