Historical records matching Kornelijs Karlis Veidnieks
Immediate Family
-
wife
-
daughter
-
mother
-
father
-
sister
-
sister
-
sister
-
sister
-
sister
-
brother
-
sister
Par Kornēlijs Kārlis Veidnieks (Latviešu)
………………………………………………………………………………………..
Kornēlijs Veidnieks (līdz 1940. g. Veitmanis) Iekšlietu ministrs (1939. – 1940.)
Kornēlijs Veidnieks dzimis 1899. gadā Cēsu apriņķa Rāmuļu pagasta ‘’Dumpuru’’ mājās zemnieku ģimenē. Ieguvis augstāko juridisko izglītību.
Bija leitnants Latvijas armijā un pēc demobilizācijas 1922. gadā uzsāka dienestu policijā kā vecākais rakstvedis, bet vēlāk kā vecākais kārtībnieks, bet no 1924. gada Cēsu cietuma priekšnieka palīgs un 10. Cēsu aizsargu pulka rotas komandieris. 1939. gada janvārī Veidnieks ticis novērtēts par labu dienesta veikšanu un tika iecelts par Latvijas Republikas iekšlietu ministru.
Sieva: Austra Veidniece
Pēdējā dzīvesvieta bija Kirovā Komūnas ielā 1 dz. 12, kur 1941. gada 24. jūnijā viņu arestēja Kirovas apgabala Kirovas pilsētas VDTK daļa. 1941. g. 28. aprīlī Kirovas apgabala Tiesas krimināllietu kolēģija saskaņā ar KPFSR KK (1926. g. redakcijā) 58 – 13 pantu par aktīvu cīņu pret strādnieku šķiru un revolucionāro kustību piesprieda augstāko soda mēru – nošaušanu ar mantas konfiskāciju. Spriedumu grozīja 1941. g. 18. septembrī KPFSR Augstākās Tiesas kolēģijas lēmumā, nosakot brīvības atņemšanu uz 10 gadiem.
Miris 1942. gada 9. janvārī (09.01.1942) Kirovas apgabala Vjatlaga 7 lagpunkta 1. apakškomendatūrā no plaušu iekaisuma.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986, f. 1. apr., 44879. l.
Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 16. maija līdz 1940. gada 19. jūnijam.
15.5.1934.g. premjerministrs Kārlis Ulmanis veica apvērsumu, kura rezultātā tika aizliegtas politiskās partijas, kā arī apturēta Saeimas un Satversmes darbība. Ulmaņa sastādītā valdība kļuva par vienīgo lēmējinstitūciju valstī. Valdība pārtrauca darbību neilgi pēc Latvijas okupācijas.
………………………………………………………………………………………..
VEITMANIS Kornēlijs, iekšlietu ministrs, dz. 1899. g. 31. mar. Rāmuļu Dumpuros. Tēvs - Dāvids - lauks, māte - Jūlija. Sieva Austra, dz. Bērziņa. - Beidzis Vaives pagastskolu, Cēsu pilsētas skolu, kā eksterns vidusskolu, Aleksandra kara skolu Maskavā un 1933. LU tiesību nodaļu. Piedalījies kā brīvprātīgais 1. pasaules karā; pēc Latvijas proklamēšanas iestājies Latvijas armijā Cēsu rotā un piedalījies brīvības cīņās. No 1924. TM Cēsu cietuma priekšnieka palīgs, vēlāk Rīgas centrālcietuma priekšnieka palīgs un Rīgas termiņcietuma priekšnieks; no 1934. TM cietumu departamenta, vēlāk kriminālpolitiskā departamenta direktors, bet kopš 1939. g. 18. jan. - iekšlietu ministrs. K. Veitmanis pārkārtojis ieslodzījumu vietu jautājumu Latvijā, izstrādājis likumu par ieslodzītiem, ieslodzījumu vietu reglamentu u. c., izveidojis ieslodzīto nodarbināšanu dažādos arodos, radījis un noorganizējis jaunus darba veidus. Viņa vadībā izstrādāts jauns pašvaldību likums; ievadīta pagastu pārkārtošana, reorganizēta IeM iekārta un veikti citi darbi. K. Veitmanis arī rakstījis Tieslietu ministrijas Vēstnesī par penitenciariem jautājumiem. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Literatūra / literāts: F. Laube. - Pa darba kāpnēm, Brīvā. Zemē 1939; Rīts 1939.
( Latviešu biogrāfiskā vārdnīca "Es viņu pazīstu"; izd.1975.g. Grand Haven, Mich., 520.lpp.)
gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr&fbclid=IwAR2tG1dqzI_qR_ KhmjzSx8hXoM2ncT4ERtPA4Bzmq2M5omMGSrxSl32SzFg#panel:pp|issue:/g_001_03061147 27|page:524|issueType:undefined
………………………………………………………………………………………..
08.08.1920 Rīgā Kornēlijs salautāts ar Ukrainas pavalstnieci Veru von Witten. Sieva Vera ir parezticīga, bērnu nav.
Vjatlaga politieslodzītais Kornēlijs Veidnieks (1879-1942), Latvijas Republikas
iekšlietu ministrs (1939-1940). (V.Veremjeva kopija no lestādes K-231 arhīva)
Avots un foto no Vjatlaga : https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:695507|article:DIVL315|page:30|block:P30_CB00002
………………………………………………………………………………………..