Follow
Daugavpils apriņķis (poļu: Trakt dyneburski, Powiat dyneburski, krievu: Динабургский уезд, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas Livonijas hercogistes (1566—1582), Inflantijas vaivadijas (1629—1772), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Zemes virsa
Daugavpils apriņķa zemes virsas formas sastāvēja no glaciālām un jaunākām nogulām: pamatā devona kaļķakmens un dolomīts, kas atsedzas Daugavas krastos lejup no Jersikas, arī Dubnas un Aiviekstes lejtecē.
Apriņķa reljefā bija krasas atšķirības starp tā ziemeļrietumu daļu (Jersikas līdzenumu) uz rietumiem no Preiļu-Daugavpils līnijas, kas bija līdzena, mežiem un purviem bagāta, un dienvidaustrumu (Latgales augstienes) daļu, kas bija augstāka, ar viļņotu virsu un daudziem ezeriem.
Iedzīvotāji
Pēc 1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšanas datiem 39,0% no apriņķa iedzīvotājiem tika uzskaitīti kā latvieši, 20,0% kā ebreji, 15,3% kā krievi, 13,8% kā baltkrievi, 9,1% kā poļi un 1,8% kā vācieši. 1928. gadā 55% apriņķa iedzīvotāju bija latvieši, 18% krievi, 10% ebreji, 9% baltkrievi, 8% poļi. Lielākā daļa bija katoļi (58%), vecticībnieki (14%), luterāņi (13%), jūdaisti (10%), pareizticīgie (5%). Lasītpratēji 67% (1925).[1]
Pirms Pirmā pasaules kara apriņķī bija tikai 81 pagastskola, pēc kara skolu skaits tika strauji palielināts līdz 247 ar 857 skolotājiem (1928. gadā). 1928. gadā apriņķī bija septiņas vidusskolas — 5 Daugavpilī, pa vienai Krāslavā un Aglonā. Daugavpilī bija arī četras arodskolas, kā arī valodu kursi un tautas konservatorija.[4]
Vēsture
Pārdaugavas hercogistes sastāvā
Daugavpils apriņķi (distriktu) izveidoja 1566. gadā Pārdaugavas hercogistes teritorijā. Pēc Livonijas kara 1582. gadā apriņķis tika iekļauts Cēsu prezidiātā, kuru 1598. gadā pārdēvēja par Cēsu vaivadiju.
Inflantijas vaivadijas sastāvā
Daugavpils apriņķa karte ar poliskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820).
Pēc Altmarkas pamiera (1629) Inflantijas vaivadijas sastāvā izveidoja Daugavpils traktu (Trakt dyneburski). Sakarā ar vecticībnieku nikno vajāšanu Krievijā pēc 1666.—1667. gada baznīcas reformas gar Daugavu Latvijā sāka ieceļot krievu bēgļi. Vecticībnieki savās patvēruma vietās jeb slobodās uzcēla baznīcas, no kurām pirmā bija Liginišķos Daugavas kreisajā krastā iepretī Daugavpilij. Viņu pamatnodarbe bija tirdzniecība (ar strūgām lejup pa Daugavu) un lauksaimniecība. No Kurzemes un Zemgales hercogistes vecticībnieki pamazām pāri Daugavai ieceļoja arī Daugavpils traktā.
Krievijas Impērijas guberņu sastāvā
Daugavpils apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem. Ar sarkanu krāsu iezīmētas krievu zemnieku apdzīvotās teritorijas (Matīss Siliņš, 1911).
Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts pirmās dalīšanas 1772. gadā Inflantijas vaivadija tika iekļauta Pleskavas guberņas sastāvā kā Daugavas province (Двинская провинция). Jau 1776. gada 4. septembrī Daugavas province tika sadalīta trīs daļās un tās dienvidu daļā izveidots Daugavpils apriņķis (Динабургский уезд). Sākotnēji tas 1776. gadā ietilpa Polockas guberņas sastāvā, no 1796. gada Baltkrievijas guberņas, bet no 1802. gada Vitebskas guberņas sastāvā. Pēc Dinaburgas pārdēvēšanas par Dvinsku 1893. gadā apriņķis tika pārdēvēts par Dvinskas apriņķi (Двинский уезд).
1913. gadā Daugavpils apriņķī bija 16 pagasti un 1 pilsēta:[5]
Pagasti
Dagdas pagasts (Дагденская)
Izabelinas pagasts (Изабелинская)
Jasmuižas pagasts (Яшмуйжская)
Kapiņu pagasts (Капинская)
Kolupes pagasts (Колупская)
Krāslavas pagasts (Креславская)
Krustpils pagasts (Крейцбургская)
Līksnas pagasts (Ликсненская)[6]
Līvānu pagasts (Ливенгофская)
Maļinovas pagasts (Малиновская)[7]
Osūnes pagasts (Осуньская)[8]
Preiļu pagasts (Прельская)
Ungurmuižas pagasts (Унгермуйжская)
Užvaldas pagasts (Ужвальдская)[9]
Varkovas pagasts (Варковская)[10]
Višku pagasts (Вышковская)
Pilsēta
Daugavpils (Двинск)