Kuldīgas apriņķis

Kuldīgas apriņķis (vācu: Kreis Goldingen, krievu: Гольдингенский уезд) bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Kurzemes guberņas sastāvā

Kuldīgas apriņķi izveidoja 1819. gada teritoriāli administratīvajā reformā, pārdēvējot Kuldīgas pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Goldingen, Гольдингенское гауптманство) par apriņķi.[1]

Līdz 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanai apriņķī bija divi draudžu novadi:[2]

   Kuldīgas draudzes novads (Kirchspiel Goldingen),

   Saldus draudzes novads (Kirchspiel Frauenburg).

1912. gadā Kuldīgas apriņķī bija 23 pagasti un 1 pilsēta:[3]

Pagasti

   Brocēnu (Brotzen)

   Cieceres (Zezern)

   Ezeres (Essern)

   Gaiķu (Gaiken)

   Griķu (Grücken)

   Īvandes (Iwanden)

   Kuldīgas (Goldingen)

   Kurmāles (Kurmahlen)

   Kursīšu (Kursiten)

   Liel-Rendas (Groß-Rönnen)

   Lutriņu (Luttringen)

   Padures (Paddern)

Planicas (Planetzen)

   Raņķu (Ranken)

   Rendas (Rönnen)

   Saldus (Frauenburg)

   Satiķu (Satticken)

   Sātiņu (Sahtingen)

   Skrundas (Schrunden)

   Snēpeles (Schnepeln)

   Turlavas (Turlau)

   Vārmes (Wormen)

   Zvārdes (Schwarden)

Pilsēta

   Kuldīga (Goldingen)