“ [..] latviešu kolonista rokai nebija neviens koks par resnu, neviena sieksta par smagu, neviens celms par lielu un nekāds dzīves veids par grūtu, lai tiktu pie savas zemes.” (“Baznīcas Vēstnesis”, 1900.)

Pirmais lielākais latviešu izceļotāju pulks Krievijā apmetās 19. gs. 60. gados. 1862. gada izveidojās Vecrīgas kolonija. Koloniju dibināšanā aktīvi piedalījās Kr. Valdemārs. Izstādē eksponēta “Pēterburgas Avīze”, 1863. , Nr. 23, kurā Kr. Valdemārs ievietojis ziņu par neapstrādātas zemes pārdošanu 80 verstes no Pēterburgas. 1846. gadā Vidzemes zemnieki saņēma atļauju izceļot ārpus savas guberņas robežām. Tiesības legāli izbraukt no saviem pagastiem Kurzemes zemnieki ieguva 1858. gadā. Izbraukšana pieauga pēc vispārējās dzimtbūšanas atcelšanas 1861. gadā un 1863. gada pasu likuma pieņemšanas. Līdz 1914. gadam Krievijā bija izveidojušās apmēram 600 lielākas un mazākas latviešu kolonijas.

Augusts Melnalksnis Latviešu konversācijas vārdnīcā publicējis Krievijas latviešu koloniju sarakstu. No tā varam noskaidrot koloniju nodibināšanos atsevišķos laikmetos. Tā
no1850. līdz 1859. gadam ir radušās 5,
no 1860. - 1869. gadam 40,
no 1870. līdz 1879.g. 42,
no 1880. līdz 1889. g. 101,
no 1890. līdz 1899.g. 189,
no 1900. līdz 1909.g. 102
un no 1910. līdz 1914. gadam 35 latviešu kolonijas, kopā 514.

Ļeņingradas rajons

1. Estonskij poselok, 15 saimniecības, dzelzceļa stacija (turpmak dz. Ļubaņa.
2. Rāvene, dibināta 1890. g. 22 saimniecības, dz. st. Ušaki.
3. Marjina, dibināta 1868. g, 43 saimniecības, dz. st. Ušaki.
4. Konduja, dibināta 1890. g. 30 saimniecības, dz. st. Ļubāņa.
5. KorodinoMaļinovka, dibināta 1890.g., 49 saimniecības, dz. st. Ļubāņa.
6. Tigoda (Kurzemes), dibināta 1871.g., 21 saimniecība, dz. st. Ļubaņa.
7. Puzireva, dibināta 1872.g., 19 saimniecības, dz. st. Ļubaņa.
8. Mankoševa, dibināta 1889.g., 13 saimniecības, dz. st. Babino.
9. SokolovaRučēja, dibināta 18??.g., 22 saimniecības, dz. st. Ļubaņa.
10. Pustaja Seredka, 17 saimniecības, dz. st. Ļubaņa.
11. Šari, dibināta 18??.g., 8 saimniecības, dz. st. Ušaki.
12. Vairākas sīkas kolonijas. Dibinātas 1891. gadā.

Novgorodas apgabals

33. Šolkova, dibināta 1883.g., 40 saimniecības, Apraksinskas pasta nodaļa.
34. Berezova, dibināta 1874.g., 97 saimniecības, pasta nodaļa (turpmāk:l p/n) Novgoroda.
35. Nikolajeva, dibināta 1877.g., 62 saimniecības, p/n Novgoroda.
36. Jermoļina, dibināta 1877.g., 22 saimniecības, p/n Novgoroda.
37. Vtorije Našči, dibināta 1867.g., dz. st. Ļuboļagi.
38. Kuņicka, dibināta 1884.g., 15 saimniecības, p/n Novgoroda.
39. Tjeremce (Kurzemes), dibināta 1878.g., 40 saimniecības, dz. st. Mjasnoj Bor.
40. Krečnova, dibināta 1887.g., 27 saimniecības, dz. st. Podberezje.
41. Tigoda, dibināta 1875.g., dz. st. Muravjevskije kazanni.
42. Ņikitina, dibināta 1892.g., 11 saimniecības, dz. st. Muravjevsklj» kazarmi.
43. Vaškova, dibināta 1880.g., 6 saimniecības, dz. st. SpaskoPolista,
44. Ļesina, dibināta 1893.g., 28 saimniecības, dz. st. Podberezje.
45. Tatjina, dibināta 1893.g., 3 saimniecības, dz. st. Podberezje.
46. Dimitreva, dibināta 1900.g., 19 saimmeclbas, dz. st. Novgoroda,

Čudovas rajons

51. Kolomovka, dibināta 1869.g., 118 saimniecības, p/n Čudova.
52. Otra Karpova, dibināta 1855.g., 51 saimniecība, p/n Čudova.
53. Otrā Luka, dibināta 1886.g., 30 saimniecības, p/n Čudova.
54. Kamenka, dibināta 1880.g., 11 saimniecības, p/n Seliči.
55. Seliči, dibināta 1871.g., 9 saimniecības, p/n Seliči.
56. Pjatopole, dibināta 1875.g., 9 saimniecības, p/n Seliči.
57. Cetverpole, dibināta 1870.g., 5 saimniecības, p/n Seliči.
58. Karlova, dibināta 1865.g., 69 saimniecības, p/n Čudova.
59. Ogareva, dibināta 1867.g., 17 saimniecības, p/n Oskuji.
60. Selci, dibināta 1867.g., 4 saimniecības, p/n Oskuji.

Aicinu šim projektam pievienot profilus un ziņas par visām latviešu kolonijām. Es pats pētu kolonijas Novgorodas guberņā: Теремец-Курляндская, Карпово.

Пятая волна переселения относится к 1863-1865 годам, когда К. Валдемарс (1825-1891), один из руководителей движения т.н. «младолатышей» («яунлатвиеши»), организовал переселение кре­стьян из Курляндской губернии в Новгородскую. На двух тысячах пурвиетас (1 пурвиета или дурное место равнялась 0,4 га) в поме­стье Дерево, куплеиного К. Валдемарсом, можно было поселить 400 крестьянских семей, продавая каждой по 50 пурвиетас. Так как в Новгородской губернии 1 пурвиета стоила около 5 рублей, а Курляндской - 20-401рублей, крестьяне стали переселяться в Новгородскую губернию.