Follow
Jau Kopš 16.-17.gadsimta Ludzas apkārtnē dzīvoja igauņu etniskā kopiera, saukta Lutsi maarahvas, jeb Ludzas zemes tauta.
Kad un no kurienes igauņi šeit ieradušies, viedokļi dalās. Ir uzskats, ka Ludzas igauņi ir pēcteči senai baltu somu kopienai, kas jau agrāk dzīvojusi ap Ludzu. Izplatīts viedoklis par Ludzas igauņu izcelsmi ir, ka Ludzas igauņu senči bijuši igauņu kara bēgļi Lielajā Ziemeļu kara laikā, vai arī, ka tie bijuši katoļticīgi igauņi, kas pārbēga uz Latgali laikā, kad Igaunijā valdīja luterticīgā Zviedrija, bet Ludzas igaunis Nikolajs Buls teicis: "Stāsta, ka pirmie igauņi sākuši te dzīvot tad, kad kāds kungs iepircis tos no Igaunijas, apmainot tos pret kazām.
Oskars Kallas apraksta (1894.), ka šeit nav kā Igaunijā, bet cilvēki dzīvo kopā, viens otram blakus. Saimniecības ēkas ir ļoti tuvu mājām, reti pie kuras mājas ir koki un augļu dārzs.
Mājās parasti nav vairāk par divām istabām, divi līdz trīs sešu kvadrātu logi, koka grīda, iekšā ir krāsns, vai plīts, dažreiz var būt apvienoti kopā, mājām ir skursteņi.
Istabas stūrī ir iekārtots altāris ar svētbildēm, krucifiksu. Pārsvarā ir svētbildes ar Jēzus vai Marijas attēliem. Mēbeļu nav pārāk daudz, galds, sols, krēsls, gultas vietas. Par gultām tiek saukti pie sienas stiprināmi guļrāmji.
Gandrīs katrā mājā ir aužamās stelles, ar ko prasmīgi prot apieties gan jaunavas, gan vīrieši. Pārsvarā viss audums tiek veidots mājās- galdauti, dvieļi, apģērbs.
Šķastļivi
Ludzas igauņu valodā ciems saucas Tati külä jeb ‘Bekas ciems’. Ščastļivu iemītnieks Nikolajs Buļs skaidrojis nosaukuma izcelsmi citādi, stāstot, ka pirmā igauņa vārds šajā ciemā bijis Stati un tā ciems ieguvis savu nosaukumu.
1895.-1897. gada Viskrievijas tautas skaitīšanā Šķastļivos uzskaitītas 13 saimniecības, kurās visas mājas ir no koka ar salmu jumtu. Šajās 13 saimēs uzskaitīti 83 iedzīvotāji, no tiem 43 vīrieši un 40 sievietes. Interesanti, ka 81 iedzīvotājam ir Ludzas igauņu izplatītākais uzvārds Buls, diviem ir uzvārds Zeļenko.
Greči
Greču nosaukums Ludzas igauņu valodā ir Grēki. Nosaukuma fizcelsme nav zināma. Ščastļivu iemītnieks Nikolajs Buļs stāstījis, ka Greču nosaukums Ludzas igauņu valodā – Grēki cēlies no vārda Reiki, jo tā saucies igaunis, kas apmeties Grečos, kad pirmie igauņi šeit sāka dzīvot.
1895.-1897. gada Viskrievijas tautas skaitīšanā Grečos uzskaitītas 24 saimniecības, kur visas ir no koka ar salmu jumtu. Pavisam kopā pēc tautas skaitīšanas datiem 1895. gadā Grečos dzīvo 155 iedzīvotāji, no kuriem 85 ir vīrieši un 70 ir sievietes. Atsevišķi uzskaitīta Dominika Bula ģimene, kurš strādā rūpnīcā Pēterburgā. Visiem Greču iedzīvotājiem uzvārds ir Buls, agrāk Grečus pat esot saukuši par Bulu sādžu.
Barisi
Barisu nosaukums Ludzas igauņu valodā Mägize külä nozīmē "Kalnainais ciems". Barisu ciema iedzīvotājs Ignats Buļs stāstījis, ka līdzīgi kā Grečos un Šķastļivos, ciema nosaukums radies, kad pirmie igauņi šeit ienākuši pirms apmēram 300 gadiem, jo pirmā igauņa vārds šeit bijis Bariss. Barisos, tāpat kā citos igauņu ciemos, visizplatītākais Ludzas igauņu uzvārds ir Buls un tā varianti Buļs, Bulis, Buļis. No 112 iedzīvotājiem 102 ir uzvārds Buls, 8 Grabovskis un 2 Cabulis.
Pēc 1895.-1897.gada Viskrievijas tautas skaitīšanas datiem Barisos reģistrētas 15 saimniecības ar 112 iedzīvotājiem, no tiem 58 vīrieši un 54 sievietes. Visas saimniecības ir no koka ar salmu jumtu.
Abricki
Ciems, kurš mūsdienās vairs nav sastopams, atradies netālu no Grečiem. Pēc 1895.-1897.gada Viskrievijas tautas skaitīšanas datiem Abrickos reģistrētas 6 sainiecības ar 48 iedzīvotājiem, no tiem 20 vīrieši un 28 sievietes. Arī šajā ciemā visas mājas ir no koka ar salmu jumtiem, bet visiem iedzīvotājiem uzvārds ir "Buls".
Mazā Pikova
Ciems 1,7 km no Lielās Pikovas ciema un 4,8 km no Brigu ciema. Ludzas stārastijas 1772. gada dvēseļu revīzijas datos ciems atrodams ar nosaukumu Pikowo Kowale, bet pēc Polijas pirmās dalīšanas, saskaņā ar 1784.gadā veikto zemju generālmērīšanu, ciems saucas Pikova Kovaļi.
Pēc 1895.-1897.gada Viskrievijas tautas skaitīšanas datiem Mazājā Pikovā reģistrētas 18 sainiecības ar tur patstāvīgi dzīvojošajiem 100 iedzīvotājiem, no tiem 59 vīrieši un 41 sieviete. Visas saimniecības ir no koka ar salmu jumtu. No 100 iedzīvotājiem 11 ir uzvārds Buls, 10 Kavalenoks, 3 Kalovans, 7 Gruduļs, 1 Klovans, 2 Čundenoks, 33 Ševels, 7 Kairišs, 9 Virskis un 17 Birskis.
Lielā Pikova
Ciems 3,1 km no Brigu ciema. Ludzas stārastijas 1772. gada dvēseļu revīzijas datos ciems atrodams ar nosaukumu Pikowo, bet pēc Polijas pirmās dalīšanas, saskaņā ar 1784.gadā veikto zemju generālmērīšanu, ciems saucas Pikova Bludniki.
Pēc 1895.-1897.gada Viskrievijas tautas skaitīšanas datiem Lielājā Pikovā reģistrētas 27 sainiecības ar tur patstāvīgi dzīvojošajiem 172 iedzīvotājiem, no tiem 81 vīrietis un 91 sieviete. Visas saimniecības ir no koka ar salmu jumtu. No 172 iedzīvotājiem 51 ir uzvārds Buls, 47 ir uzvārds Ševels, 37 ir uzvārds Bludniks, 14 ir uzvārds Kovalenoks, 18 ir uzvārds Valts, pa 1 ir uzvārds Gudakovskis un Grabovskis un 1 sieviete dzimusi ārlaulībā (uzvārds nav norādīts, dzīvo Bludniku ģimenē).