Matching family tree profiles for Andrejs Veide
view all 18
Immediate Family
-
wife -
-
-
-
-
mother
-
father
-
brother -
brother
-
brother
-
brother
-
brother
About Andrejs Veide
- perega kaader 320 http://www.lvva-raduraksti.lv/en/menu/lv/2/ig/1/ie/250/book/34367.html
- http://www.pasts.lv/en/footer/Useful_Information/News/philately_new...
- http://entsyklopeedia.ee/artikkel/andreas_weide*
- Häädemeeste personaalraamat 1862-92 Saaga EAA.4399.1.39:41?40,222,1193,424,0
PITĀNU saimnieks
Kuģīpašnieks, kapteinis, uzņēmējs, Ainažu jūrskolas dibināšanas atbalstītājs un finansētājs.
Krimas kara laikā (1853 - 1856) bijis viens no pirmajiem Vidzemes piekrastes jūrasbraucējiem, kas pelnījis, pārvadājot ģipsi no Rīgas uz Pēterburgu.
Andress Veide (arī Andreas Weide; 1832. XII Orajõe pag. 1889), igauņu kuģu būvētājs, Ainažu jūrskolas dibinātājs, Jüri Veides brālis. Kļuvis bagāts pārvadājot sāli (kopā ar sievasbrāli J. Mihkelsonu, 1822-96), kā meža kapteinis pārvadājis kokmateriālus un ģipsi starp ostām. Kopā ar brāli viņš saziedoja lielāku summu jaunas ēkas celtniecībai Ainažu jūrskolai. Kopumā viņš uzbūvēja 15 buriniekus (vienmēr vienlaikus tika būvēti divi kuģi, lielāks un mazāks - pāri palikušais materiāls no lielākā tika izmantots mazākā būvēšanai). 1889. gadā sākās lielākā buru kuģa būvniecība Livonijas līcī. Andrejs Veide mira būvniecības laikā un kuģis tika nosaukts viņam par godu (Andreas Weide). Viņš ar brāli bija bagātākie kuģu īpašnieki Livonijas piekrastē 19. gadsimtā, piekrastes ļaudis viņu sauca par Veco Pitānu. Lielākā daļa viņa kuģu tika zaudēti Pirmajā pasaules karā un jūras negadījumos.
Brāļi Andrejs un Juris Veides kopā ar brāļiem Jāni un Miķeli Miķelsoniem Rīgas pilī 1868. gadā nopirka Ainažu muižas un pagasta teritoriju (lielāko daļu muižas zemes) 3455 pūrvietas (atbilst 1261 hektāram) apmērā, t.sk. pašas muižas, Dreimaču, Pitanu (Pittan) un Pelmes klaušu māju zemes no grāfa Mellīna par 58 000 sudraba rubļu. Brāļi uzsākuši mežu izciršanu un jaunu saimniecību būvēšanu.
Pirkuma līgumā Andrejs norādīts kā Gudmanshofas jeb Gutmansbahas (Gudmansbach) muižas zemnieks Andrejs Veide.
Andrejs Veide izbūvējis jūrā akmens steķi - molu, piestātni, ierīkojis alusdarītavu, uzcēlis otru spīķeri jūrmalā. 1860. gadā uzcēla namu "Pitāni".
Kopā ar brāļiem uzbūvējis 20 kuģus no 50 Ainažos uzbūvētajiem, t.sk. lielāko Latvijā un Igaunijā jebkad uzbūvēto burinieku:
1."ANDREAS WEIDE" 1891 – lielākais Latvijā jebkad uzbūvētais buru kuģis - četrmastu barkentīna. Tas ir pirmais Krievijas impērijas teritorijā būvētais četrmastnieks. (Otrs Latvijas četrmastnieks "ABRAMS" nogrima Alabamas grīvā Meksikas līcī. Nav zināms, kam piederēja). Andrejs Veide Ainažos uzsāka šī kuģa būvniecību, un kad pēc viņa nāves 1891. gadā tas tika nolaists ūdenī, kuģis tika nosaukts viņa vārdā.
Kuģa būvmeistars Matīss Hohenzē (Mattis Hohensee), dzimis Sāmsalā 1859, miris 1940. gadā.Kuģa tilpība 572 BRT, kopējā bruto tonnāža 583, neto tonnāža 478, garums 47,6 m, platums 9,0 m, iegrime 4,9 m. Kuģa pakaļgalā uzraksts ANDREJS WEIDE AINASCHI.
Kuģa apkalpe 12-13 cilvēki. Kapteiņi bija V.A.Veide, V. Veide, M. Veide, T. Krēmans, F. Vītoliņš, F. Lauters. Pieraksta osta bija Ainaži, mājas osta bija Rīga. Pirmais brauciens bija uz Rīgu, no turienes ar malkas kravu uz Angliju un tālāk uz Buenosairesu. Kuģojis 12 gadus. Barkentīna veica transatlantiskos braucienus, apmeklējot ostas ASV, Argentīnā, Brazīlijā, Meksikā, Dienvidāfrikā, Rietumāfrikā un Eiropā, piemēram Keiptaunu, Dakaru, Buenosairesu, Pensakolu Floridā. Pēdējais reiss bija 1901. gada 15. novembrī no Svonsī ar ogļu kravu uz Bahiju. Āfrikas ziemeļrietumu piekrastē, Zaļā raga rajonā vētrā ieguva sūci, kuģis patvērās Dakāras ostā. 1902. gada janvārī kuģis tur tika izsolīts kopā ar visu kravu par 23 000 franku, lai segtu glābšanas izmaksas.
Kuģis piederēja Veides ģimenei: Juris Georgi Veide, Miķelis Veide (1965-1895), Voldemārs Aleksandrs Veide.
Andrejam piederēja kopā 26 (?) kuģi:
2. "DANIEL" - trīsmastu barkentīna 1871 Ainaži.
3. "ISAAK" - trīsmastu gafelšoneris 1873 Ainaži.
4. "KRISTINE" - trīsmastu gafelšoneris 1877 Ainaži
5. "SAMUEL - divmastu gafelšoneris 1880 Ainaži. Iespējams, nosaukts dēla Andreas Zamuels Veide vārdā?
6. "ANNA MARIE" - burinieks būvēts Orajõe (starp 1860 un 1877)
7. "TAKERORT" - burinieks, būvēts Orajõe (starp 1860 un 1877)
8. "Regulus" - gafelšoneris
9. "Pittan" - gafelšoneris "Pittan" ir trīsmastu barkentīna. Nolaista ūdenī 1898. gadā Ainažos. Tilpība 317 BRT. Pieraksta osta Rīga. Būvmeistars M. Hoenzē. Īpašnieki K. Veide (no Ainažu Pitaniem), A. un V. Veides, J. Lielkalns, A. Kalniņš. Kapteiņi P. Valters, K. Bauers, M. Sniķeris, J. Lielkalns, J. Bērziņš, K. Bērziņš. Veikusi Transatlantijas reisus. 2014. gada 27. augustā, ejot zem Krievijas karoga no Amerikas uz Eiropu, to apstādināja Vācijas palīgkreiseris Kronprinz Wilhelm. No vāciešiem latviešu jūrnieki uzzināja par I. pasaules kara sākšanos; pēc kravas apskates barkentīna tika atbrīvota. Gāja bojā eksplozijā pie Vairlaitas (Lielbritānija) 1917. gada 25. oktobrī; apkalpe izglābta. (Enciklopēdija "Latvijas jūrniecības vēsture. 1850 - 1950").
Andrejs Veide labprāt aizlienējis naudu nabadzīgiem jūrskolas skolniekiem, izņemot tiem, kas bija bieži viesi vietējā krogū. Nekādu parakstu neesot prasījis, bet par to lienētājam vajadzēja svētdienās nākt jūrmalā palīgos plankas zāģēt.
view all
Andrejs Veide's Timeline
| 1832 |
December 6, 1832
|
Orajõe, Häädemeeste Parish, Pärnu County, Estonia
|
|
| 1865 |
August 9, 1865
|
||
| 1867 |
September 30, 1867
|
Ainaži, Ainažu pilsēta, Latvia
|
|
| 1872 |
August 2, 1872
|
Ainaži, Ainažu pilsēta, Latvia
|
|
| 1880 |
1880
|
||
| 1889 |
November 18, 1889
Age 56
|
Ainaži, Ainažu pilsēta, Latvia
|