Juris Georgi Veide

• perega kaader 320 http://www.lvva-raduraksti.lv/en/menu/lv/2/ig/1/ie/250/book/34367.html
• http://entsyklopeedia.ee/artikkel/veide_j%C3%BCri1

MILLERU saimnieks

Jüri Veide (Weide; 5. XI 1830 Orajõe pag. - 12. V 1894 Heinaste ), igauņu kuģu būvētājs, Heinastes jūrskolas dibinātāja Andresa Veides brālis.

Kļuva bagāts Krimas kara laikā transportējot sāli no Gotlandes. Pēc kara nodarbojies ar kokmateriālu tirdzniecību (kā meža kapteinis vedis kokmateriālus uz Latvijas un Pērnavas ostām) un ģipša transportu (no Rīgas uz Pēterburgu). Biznesam attīstoties, viņš sāka pirkt lielākus kuģus no ārzemēm. Lai kļūtu par sertificētiem kuģu kapteiņiem uz saviem kuģiem, viņš kopā ar brāli sāka organizēt vietējo jūrskolu (to palīdzēja realizēt Krišjānis Valdemārs), kura tika atvērta viņa mājā (tagadējais Ainažu jūrskolas muzejs). Vēlāk Ainažos uzbūvējis lielus okeāna buru kuģus (Georg, Equator, Matador, Mercator), kuru kapteiņi bija vietējie jūrnieki F. Grants (1869–1906), M. Kurgo (1870–1949), A. Kvells (1868–1952). ) un citi. Pēc viņa nāves viņa tālbraucēju kapteiņu dēli nodibināja kuģniecības uzņēmumu Rederei für Damf-Bugsier- und Segelschitfe Martin Veide, Haynash, kas sabruka Pirmā pasaules kara laikā. Kopā ar brāli 19. gadsimtā bijis viens no bagātākajiem kuģu īpašniekiem Livonijas piekrastē, piekrastes ļaudis viņu dēvējuši par Veco Milleru.

Kuģu īpašnieks, kapteinis. Finansējis Ainažu jūrskolas dibināšanu, dāvināja zemi Ainažu jūrskolas celšanai, uzcēlis Veides pili un "Millerus". Ainažu jūrskola darbu sāka Milleru saimes ēkā.
Veides pils un "Milleri" saimnieks. Veides pils celta 1902. gadā (Kr. Valdemāra ielā 45), kad izbūvēja ostu. Uz augstiem, plēstu laukakmeņu pamatiem koka konstrukcijā veidoti trīs stāvi. Ēkas fasādē daudz ierāvumu un izvirzījumu, verandas, balkoni un lodžijas. Logu un durvju ailas bagātīgi rotāja kokgriezumi, dzegu balstā izzāģēti koka pusloki. Pirms Otrā pasaules kara pēdējie pils īpašnieki bija Herta, Ksenija un Harijs Veides. Viņi 1939. gadā aizbrauca uz Vāciju. Pils palika bez saimnieka. Kara gados nokurināja durvju un logu vērtnes, sāka tecēt jumts. Pēc kara pamazām pazuda skaistās podiņu krāsnis. Viss tika izdemolēts, izzagts. Tad Ainažu izpildkomiteja pili pārņēma savā īpašuma, nacionalizēja. Pils telpās veica remontu, tur iekārtoja dzīvokļus.
Piederēja kuģi:
1. "ALWINE" - divmastu gafelšoneris 1875 Ainaži
2. "ANNA KATARINA" - divmastu gafelšoneris 1875 Ainaži. Ar to veikts pirmais ainažnieku Rietumeirpoas brauciens ar kapteini Kristiānu Dālu.
3. "ANNA WICTORIA" - divmastu brigantīna / barkentīna 1878 Ainaži. Gājis bojā ar visu apkalpi 1898. gada oktobrī. Kuģa modelis uzstādīts Ainažu muzejā. Līdzīpašnieks M.Veide.
4. "ANDREAS WEIDE" - četrmastu barkentīna 1891 Ainaži - lielākais Latvijā jebkad uzbūvētais buru kuģis. Pirmais Krievijas impērijas teritorijā būvētais četrmastnieks. Kuģis tika nosaukts brāļa Andreja vārdā pēc viņa nāves. Kuģa modelis uzstādīts Latvijas Vēstures un kuģniecības muzejā.

5. "EQUATOR" - trīsmastu barkentīna 1892 Ainaži. Līdzīpašnieks M.Veide.
6. "GEORG" - trīsmastu barkentīna 1869 Ainaži. Līdzīpašnieks dēls Miķelis Veide.
7. 'KATARINA' - divmastu gafelšoneris 1864 Ainaži. Līdzīpašnieks J.Veide. KATARINA veica pirmo latviešu braucienu uz Ģenti Rietumeiropā ar kapteini 1864-1865 zviedru Kristiānu Dālu (1839-1904), Ainažu jūrskolas pirmo priekšnieku.
8. "MATADOR" - trīsmastu barkentīna 1885 Ainaži. Līdzīpašnieks M.Veide.
9. "MONITOR" - trīsmastu gafelšoneris 1902 Ainaži. Līdzīpašnieks M.Veide.
10. "EKVADOR" - gafelšoneris, kas nogrima Atlantijā. Kuģa būvētājs Mangiuss Mikhels, dzimis 1845. gadā Sāmsalā, miris 1914. gadā Sāmsalā. EKVADOR braucis 32 gadus, līdz pazudis Atlantijā. Vidējais ātrums ceļā no Santusas līdz Felmutai Anglijā bija 6,4 mezgli.
11. 'EMANUEL" - burinieks, būvēts 1880 Orajõe
12. "MARTIN MICHAEL" - burinieks, būvēts 1882 Orajõe