Jānis Endzelīns

Wikipedia: Jānis Endzelīns was a Latvian linguist.

Vikipedija: Janis Endzelynas - latvių kalbininkas, vienas žymiausių baltistų, žymiai prisidėjęs prie baltų prokalbės klausimų.

1920. gadā profesors Jānis Endzeliņš ar ģimeni dzīvo Rīgā, Gertrūdes ielā 3-28. Pasu grāmatā atrodamas norādes uz diviem bērniem un uz viņa laulībām ar otro sievu. https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-C3SV-13R8-5?i=65&c...

Jānis Endzelīns

(1873-1961 )

Speciālistu vidū Jāņa Endzelīna vārds ir pazīstams visā pasaulē; pēc nopelniem latviešu valodas un citu baltu valodu pētīšanā viņam līdzīgu grūti atrast.

J.Endzelīns ir Valmieras novada Kauguru zemnieka dēls. Bijusī mežsarga māja Mičkēns (tai novadā mājvārdus lieto vienskaitlī), kur dzimis izcilākais latviešu valodnieks, prasījusi daudz darba, lai saimniekiem rastos zināma rocība. Rūpīgi darīt darbu un taupīt ne tikai materiālās vērtības, bet arī laiku Jānis Endzelīns iemācījies no vecākiem. Labu, bagātu dzimto valodu nākamais valodnieks visvairāk esot mācījies no kādas ilggadējas Mičkēna strādnieces, kas baznīcā neesot gājusi un runājusi tīrā tautas valodā.

J. Endzelīns mācījies vispirms Kauguru pagastskolā, pēc tam Valmieras apriņķa skolā. Liekas, ka jau tad viņš nolēmis kļūt par valodnieku, jo pats uz savu roku sācis mācīties grieķu valodu. Mācīdamies Rīgā klasiskajā ģimnāzijā, J. Endzelīns tā apguvis grieķu un latīņu valodu, ka varējis pat šo to sadzejot šais valodās. Ģimnāzijas laikā viņš patstāvīgi mācījies arī leišu valodu. (Jāpiebilst, ka Endzelīns lietoja tikai vecu veco tautas nosaukumu leiši. Tas ir vienīgais šās tautas nosaukums arī latviešu tautasdziesmās.)

1893. gada rudenī J. Endzelīns iestājas Tērbatas universitātē studēt klasisko filoloģiju. Jau studiju gados nobriest nodoms pētīt latviešu valodu, taču tolaik nevienā universitātē nebija iespējams studēt baltu valodas, kaut arī baltu valodu lielā nozīme indoeiropiešu valodu pētīšanā sen jau bija zināma. Tāpēc pēc klasiskās filoloģijas nodaļas beigšanas J. Endzelīns paliek turpat Tērbatā studēt slāvu filoloģiju, jo slāvu valodas baltu valodām ir vistuvāk rada.

Būdams vēl students, J. Endzelīns sāk publicēt rakstus par latviešu valodas jautājumiem. Viņa raksts par triju intonāciju sistēmu latviešu valodā (1897) tūlīt saista speciālistu uzmanību. Studiju gadu raksti publicēti ne vien Latvijā, bet arī ārzemēs.

1900. gadā J. Endzelīns pabeidz slāvistikas studijas. Izcilo spēju un plašo zināšanu dēļ viņš tiek atstāts Tērbatas universitātē sagatavojies zinātniskajam darbam slāvistikā un indoeiropiešu valodu salīdzināmajā valodniecībā. 1903. gadā J. Endzelīns sāk docēt salīdzināmās valodniecības priekšmetus. 1905. gadā tiek aizstāvēta maģistra disertācija par latviešu valodas prievārdiem. Gadu vēlāk iznāk šā darba otra daļa, kur aplūkoti priedēkļi. Kopā ar K. Mīlenbahu sarakstītā "Latviešu gramatika" (1907) ir pirmā īsti zinātniskā gramatika, kas stipri ietekmējusi visu turpmāko latviešu valodas attīstību.

1909. gadā J. Endzelīns no Tērbatas pāriet strādāt uz Harkovas universitāti, kur nostrādā līdz 1920. gadam. Pēc viņa paša atzinuma Harkovas periods bijis ražīgākais posms viņa dzīvē. Harkovas universitātē J. Endzelīns lasījis dažādus zinātniskus kursus - ievadu valodniecībā, indoeiropiešu valodu salīdzināmo gramatiku, ģermāņu valodu salīdzināmo gramatiku, vadījis nodarbības senprūšu, leišu, senarmēņu, senislandiešu, senīru, gotu un citās valodās. Līdzās docētāja darbam viņš intensīvi strādā zinātnisku darbu. 1912. gadā viņš aizstāv doktora disertāciju par baltu un slāvu valodu attieksmēm, publicē šai laikā daudzus rakstus, vasarās brauc uz Latviju un vāc izlokšņu materiālus. Harkovā J. Endzelīns uzraksta arī savu ievērojamāko darbu - "Latviešu valodas gramatika" (vācu valodā). Tā publicēta pēc pārbraukšanas dzimtenē 1922. gadā. Šis pētījums rāda ne tikai latviešu valodas toreizējo attīstības stāvokli, bet atklāj arī latviešu valodas skaņu, formu un konstrukciju vēsturi, attieksmes ar citām radu valodām.

No 1920. gada J. Endzelīns strādā Latvijas universitātē. Viņš palīdz noorganizēt baltu filoloģijas nodaļu un pats tanī lasa ievadu baltu filoloģijā, latviešu valodas zinātnisko gramatiku, leišu valodas zinātnisko kursu, baltu valodu salīdzināmo gramatiku, kā arī dažādas citas salīdzināmās valodniecības disciplīnas. Pēc viņa ierosmes nodibināta Filologu biedrība (1920) un Latviešu valodas krātuve.

Cits pēc cita nāk klajā arī pētījumi par latviešu valodu. 1922. gadā zinātnieku vajadzībām iznāk "Latviešu lasāmgrāmata" (vācu valodā), kur dots pārskats par latviešu valodas izloksnēm līdz ar tekstu paraugiem. Tai pašā gadā tiek izdots darbs "Latvijas vietu vārdi", I daļa. Tanī sakopoti Vidzemes vietvārdi, visvairāk māju vārdi. 1926. gadā iznāk šā darba otra daļa, kur atrodami Kurzemes, Zemgales un Latgales vietvārdi.

"Vietu vārdi ir it kā kāds zemes arhīvs, kas, līdzīgi dokumentu arhīviem, var sniegt ziņas par bijušiem laikiem," raksta J. Endzelīns. Latvijas vietu vārdu vākšanai un pētīšanai J. Endzelīns ir ziedojis daudz laika. Vispār J. Endzelīns rūpīgi sekojis latviešu valodas bagātību apzināšanai, vākšanai un nodošanai atpakaļ tautas rokās. Viņš, kā jau zinām, uzņēmās pabeigt K. Mīlenbaha darbu "Latviešu valodas vārdnīca". Šai vārdnīcā norādes par vārdu cilmi un sakariem ar radu valodām ir J. Endzelīna rakstītas, arī Mīlenbaha sarakstītajā daļā līdz vārdam patumšs. Šā lielā darba pabeigšanā J. Endzelīns ir darījis ļoti daudz; maz ticams, ka K. Mīlenbaha vārdnīca bez J. Endzelīna būtu nonākusi sabiedrības rokās.

1938. gadā izdots J. Endzelīna darbs "Latviešu valodas skaņas un formas".

J. Endzelīns pētījis arī citas baltu valodas. 1943. gadā publicēts darbs "Senprūšu valoda".

Pēc otrā pasaules kara J. Endzelīns turpina darbu, kaut arī ir jau vecs vīrs. Viņš vada Latvijas Valsts universitātē Latviešu valodas katedru (1944-1950), kopš Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta nodibināšanas strādā tur sākumā par Valodas daļas, vēlāk par Vārdnīcu sektora vadītāju. 1945. gadā iznāk viņa "Ievads baltu filoloģijā", 1948. gadā - "Baltu valodu skaņas un formas", 1951. gadā - "Latviešu valodas gramatika", kas ir 1922. gada izdevuma tulkojums ar jauna materiāla iestrādājumu. 1956. gadā izdots darbs "Latvijas PSR vietvārdi", I daļa; II daļa iznākusi 1962. gadā. Tā ir vietvārdu vārdnīca.

J. Endzelīna darbi par latviešu un citām baltu valodām ir starptautiskas nozīmes pētījumi par baltu valodu vēsturi un šās valodu grupas radnieciskiem sakariem ar pārējām indoeiropiešu, it īpaši ar slāvu valodām. Bez J. Endzelīna darbiem neiztiek neviens baltists, slāvists un pat indoeiropeists.

http://www.beverinasnovads.lv/images/dazadi/novads_vesture/vesture/...