Karl Fiedler

Fridrihs (Friedrich) F. ir dzimis 1874. gada 23. oktobrī Sesīles muižā, Saldus raj. Fridriha kristības notiek Saldus ev. Lutera vācu draudzē un par kūmām ir sievas tēva māsas vīrs Fridrihs Kīns (Friedrich Kühn) no Pikuļu muižas, Kārlis Fīdlers (Karl Fiedler) un jaunkundze Evelīna Kīna (Evelin Kühn). Ģimenē tiek saukts par Frici. Sākumā dzīvojis Sesiles muižā, bet vēlāk kopā ar ģimeni pārceļas uz Pikuļu muižu, kuras īpašniece bija mammas māsa Emma Kīna. Bērnībā ieguvis labu izglītību, apguvis klavierspēli. Fricis mācījies Jelgavas Vācu ģimnāzijā. Ģimnāzijas laikā ir aizrāvies ar alkoholu un kāršu spēlēšanu. Saskaņā ar Jelgavas tiesas lēmumu, 1889. gada martā tiek izlikts no Jelgavas pilsētai piederošā nama, samaksājot īres parādu 15 Rbļ. apmērā un tiesas izdevumus 1.60 Rbļ. apmērā. Pēc šā notikuma starp Frici un tēvu Teodoru izceļas konflikts, kā rezultātā tēvs izdzen viņu no ģimenes un aizliedz Fricim tikties ar māsu Emmu un pārējiem ģimenes locekļiem. Pēc tēva nāves 1890. gada nogalē, Fricis ar māti Alvīni pārceļas dzīvot uz Liepāju, Kapsēdas ielu. Liepājā Fricis strādā par amatnieku – virpotāju, un turpina savu jaunības ieradumu – dzeršanu. Ap 1890-to gadu beigām viņš iepazīstas ar Antoniju Doering, kas ir 4 gadus vecāka par viņu. Viņi apprecas 1900. gadā un laulības notiek Liepājā, Sv. Trīsvienības baznīcā. Antonijas māte Karolīne Doering neatbalstīja savas meitas izvēli un piekodināja meitu nenākt pie viņas ar sūdzībām par vīru. Fricis ar Antoniju sākumā dzīvo pie mātes Alvīnes Kapsēdas ielā, bet viņas kašķīgā rakstura dēļ jaunā ģimene 1901. gadā pārceļas uz dzīvi Valūjeva ielā, kur nodzīvo līdz 1914. gadam. Šeit viņiem piedzima trīs meitas – Karija (Karin, 1901), Fanija (Fanny, 1903) un Mērija (Mary, 1907). Pirmā pasaules kara laikā (1914 – 1918) Fricis ar ģimeni pārcēlās dzīvot uz milzīgo t.s. Emigrantu namu, kas atradās aiz Liepājas dzelzceļa stacijas. Kara laikā šajā namā tika ierīkota lazarete, kur Fricis strādāja par kurinātāju. Fricim lielajā krāsnī, papildus malkai, bija jāsadedzina arī karavīru amputētie locekļi – kājas un rokas. Šāds darbs bez alkohola nebija iedomājams, kas vēl vairāk sabojāja Friča veselību. Pēc kara beigām (1918) Fricis iegūst darbu Karostas ezermalas kokzāģētavā – Liepājas sērkociņu fabrikā "Vulkāns", kurā tajā laikā ražoja koka līstītes. Karostā ģimene dzīvo Ķēniņa ielā 8 (tagadējā Ģenerāļa Baloža iela 47), kur tā nodzīvo līdz 1926. gadam. Sava nelāgā ieraduma dēļ (dzeršana), Fricis zaudē darbu kokzāģētavā un 1926. gadā ģimene pārcēlās uz dzīvi no Karostas uz Lāču ielu, kur dzīvoja Antonijas māte Karolīna ar savām 2 neprecētajām meitām. Friča pēdējā darbavieta esot bijusi pie Vāgnera, kur viņš strādājis par sargu. Savus pēdējos 10 gadus Fricis pavadījis gultā, jo nespēja paiet savu sāpošo kāju dēļ. 1931. gadā Fīdleru ģimene pārcēlās uz Augustes ielu 5, blakus galvenajai dzelzceļa stacijai, kur nodzīvoja līdz 1937. gadam. Fricim patika gatavot skābputru, kas bija ielieta krūzītē un izturēta plauktiņā tik ilgi, kamēr to pakustinot parādījās burbuļi. Fricim bija nejauks niķis, lai kaitinātu Antoniju, viņš rudeņos mēdza iemest plītī kādu sauju kastaņus. Un tad tie sprāga zem zupas katla. Antonija parasti pukojās un noteica: vecs un muļķis. Savukārt Fricis nepalika atbildi parādā. Viņa mīļākais teiciens jebkurā gadījumā bija: "Lec kā pirdiens uz pannas". 1937. gadā Fīdleri pārcēlās uz vācu sirmgalvju patversme Tiklo ielā 11, kas atradās uz Bāriņu ielas stūra, kur īrēja mazu istabiņu. 1939. gadā nogalē notiek vācu tautības pilsoņu repatriācija. Sakarā ar to, ka Fricis ir gulošs, tiek nolemts ģimenei tomēr palikt Latvijā. 1940. gadā Fīfleri pārcēlās uz Gintera (Ukstiņa) ielu 5, kur divistabas dzīvoklīti (tagad šeit ir ierīkots Liepājas muzeja telpas). 1940. gada rudenī ar plaušu karsoni saslimst Fricis uz tiek aizvests uz Liepājas slimnīcu. Fricis nomirst slimnīcā 1940. gada 13. novembrī, 66 gadu vecumā. Friča bēru diena bija pelēka, nemīlīga un visu laiku smidzināja smalks lietutiņš. Viņš tika apglabāts Vecajos kapos netālu no Ostmalas. Tomēr arī mirušam viņam nebija lemts miers, jo 2. pasaules kara laikā, padomju lidmašīnu uzlidojuma laikā, tieši uz viņa apbedījuma vietu nokrita bumba. No viņa kapa pāri palika tikai dziļa bedre.