Vilis Lesiņš 8

• 1921. gadā burtlicis Vilis Lesiņš (nepr.) dzīvo Rīgā, Artilērijas ielā 19-12. Pases nr 80 393. https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-C3SY-57HR-D?i=39
• "Kurzemes Vārds" 25.8.1923. Sv. Annas draudzē laulāti Wilis Lessinsch un Anna Jaunsemm.
• Latvijas Kareivis, Nr.263 (18.11.1936) Jauni Triju zvaigžņu ordeņa kavalieri II pakāpes goda zīme Armijas spiestuves kaprālim Vilhelmam Lesiņam

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

• 1946. gadā Vācijā izdotās LEĢENDA priekšvārda vietā Arvīds Eglītis sniedz īsu ieskatu Viļa Lesiņa dzīvē.

Vilis Lesiņš, tāpat kā daudzi mūsu ievērojamākie gara darbinieki, ir vidzemnieks. Dzimis 1903. g. 19. novembrī Vecgulbenes pag. "Gāršeniekos" rokpeļņu ģimenē. No bērna dienām bijis saskarsmē ar dzīves smago daļu. Kad 1905. g. vecāki pārceļas uz Rīgu, dzīves apstākļi neuzlabojas. 14. g. vecumā, pēc pamatskolas absolvēšanas, nākas uzņemties cīņu par eksistenci. Jaunekļa gadus atceroties rakstnieks stāsta: "Un tur nu bija ir bads, ir visādu amatu mācīšanās (maiznieks, elektrotechniķis, cirkus strādnieks, burtlicis). Pa nakts stundām dzeju, stāstu un romānu rakstīšana. Atpūta un miegs bija tikai tāda atkrišana gultā uz dažām stundām. Tagad jābrīnas, kā visu to varēja izturēt ... Un tomēr tas bija svētīgs un savā ziņā laimīgs laiks." Tāda, lūk, ir rakstnieka atzīšanās, kas liecina, ka viņš, pateicoties tikai savām spējām, centībai un jaunekļa entuziasmam, ir kļuvis par pilntiesīgu locekli gara darbinieku saimē.

Laikraksts "Kurzemes Vārds" 1923. g. publicē skici - "Bez dzīves", noveli - "Mefistofeļa triks", garāku stāstu - "Savādnieks", kā arī vairākus dzejoļus un sīkākus prozas darbus, kuŗus paraksts jauns, līdz tam vēl nepazīts, autors - Vilis Lesiņš. Kritiķi par darbiem ir dalītās domās, tomer vairāki atzīstami vērtētāji jaunajam autoram pareģo spožu nākotni un saskata viņā drošu sava ceļa gājēju latviešu literatūras laukā. 1924./25. g. "Kurzemes Vārds" iespiež ari pirmo romānu - "Kazino". V. Lesiņš Liepājā godam izturējis savu pirmo rakstnieka debiju.

Jaunā rakstnieka īstā augšana sākas Rīgā - laikr. "Latvijas Kareivis", kur intensīvā darbā pavadīts no 1926. g. līdz pat Latvijas neatkarības pēdējām dienām. V. Lesiņš "Latvijas Kareivī" bijis burtlicis, metiers, laikraksta līdzstrādnieks un pēdējos gados - redakcijas loceklis. Laikrakstam devis daudz interesantus un vērtīgus stāstus, noveles, feļetonus un dzejoļus. Pēdējo rakstīšanu pārtraucis kopš 1926. g., uzklausot Al. Grīna izteiktās domas, ka dzeja nav viņa īstais izteiksmes veids. Jaunais rakstnieks palicis uzticīgs tikai prozai.

V. Lesiņa darbu klāsts: "Laimes untumi" (1930. g.), romāns - "Likteņa rotaļa" (1931. g.), stāstu krājums - "Vīri un varoņi" (1935. g.), romāns - "Uzvara"(1936. g.), noveles - "Dragātie kuģi" un stāsti "Milži" (1937.g.), romāns - "Sātans" (1939. g.). Baigajā gadā, tāpat kā daudzi pārliecības cilvēki, ari Vilis Lesiņš klusē. Kad bija sākusies latviešu tautas svētā cīņa pret nīsto ienaidnieku tēvzemes brīvībai, V. Lesiņš atkal jūtas aicināts darbam un 1942. g. laiž klajā noveļu krājumu - "Varoņu augšāmcelšanās", kas nākamo gadu piedzīvo pat otro izdevumu. 1943. g. iznāca ari romāns - "Tā sadega sirds". Vairāki stāsti, kā "Eja zem Daugavas" (krājumā "Vīri un varoņi"), "Vēstnesis" un "Deviņi" (kr. "Milži") ieguvuši Kultūras fonda un literāro darbu sacensību godalgas. Stāsts "Karoga spēks" (kr. "Vīri un varoņi") uzņemts ari skolu programmā. Daudz stāstu un noveļu dramatizēti un pārraidīti Latvijas radiofona raidlugu ciklos.

Konspektīvi apskatot V. Lesiņa darbus, pirmkārt tos var iedalīt psicholoģiskā novelē un romānā. Tajos rakstnieks mēģina iedziļināties dažādu raksturu tēlošanā un problēmu risināšanā, raugot atrast jēgu pat tur, kur tās šķietami nav, vai arī izvelkot nejēdzību virs ūdens kā boju, lai gaŗāmbraucēji neuzskrietu zemūdens klintīm. ("Dragātie kuģi", "Laimes untumi", "Likteņa rotaļa" un "Tā sadega sirds".) Otrkārt - rakstnieka darbos dominē cīnītāju stāsti, noveles un romāni, kuŗos cildināta tēvzemes mīlestība, pašaizliedzība, varonība un citie krietnie latviešu vīru un sievu tikumi, kādu mums vienmēr vajadzējis daudz un vajaga īpaši mūsu paaudzei. ("Vīri un varoņi", "Uzvara", Sātans" un "Varoņu augšāmcelšanās" ).

Viņa darbi lasītāju valdzina ar izteiksmes vienkāršību, valodas vījīgumu, spraigo risinājumu un pozitīvi audzinošo.

V. Lesiņš, atrazdamies trimdinieku vidū, ar saviem darbiem sēj drosmības un nešaubīgas ticības garu labākai nākotnei. Rakstnieks, sabiedrisku pienākumu kavēts, trimdā nav sasniedzis agrāko gadu darba ražību. Trimdas periodikā tomēr publicējies ar novelēm "Atmošanās", "Viršu māte", stāstu "Uz mājām" un nupat lasītājiem nodod dzejā rakstīto "Leģendu".

Trimdas gaitās V. Lesiņš palicis uzticīgs arī žurnalistikas darbam, jo ir laikraksta "Nedēļas Apskats" redakcijas loceklis.

• 10.10.1924 Liepājā izdotā pase [https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-CSLY-D941-N?i=1]

  ---

• 28.9.1828 Rīgā izdotā pase [https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-CSLY-D941-P?i=7]
• Tautas skaitīšana 1935 Vilis Lesiņš (prec.) dzīvo Rīgā (Bieriņos), Randas ielā 1-3. https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-C33J-CQ4G-H?i=573&... https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-C33J-CQWP-D?i=574&...
• Arolsen dokumenti https://collections.arolsen-archives.org/en/search/person/79401299?...