Vladislavs Gržibovskis

Is your surname Gržibovskis?

Connect to 106 Gržibovskis profiles on Geni

Vladislavs Gržibovskis's Geni Profile

Share your family tree and photos with the people you know and love

  • Build your family tree online
  • Share photos and videos
  • Smart Matching™ technology
  • Free!

Vladislavs Gržibovskis

Russian: Владислав Гржибовский, Polish: Władysław Grzybowski
Birthdate:
Birthplace: Daugavpils
Death:
Immediate Family:

Son of Antons Gržibovskis and Private
Husband of Adele Grzibovska
Father of Private; Vilhelms Gzibovskis and Vladislavs Gžibovskis
Brother of Jūlija Anna Gržibovska; Vikentijs (Vincents) Grżibovskis; Eduards Gržibovskis and Romualds Grżibovskis

Occupation: Telegrāfists, feldšeris, robežsargs
Managed by: Daniēls Buks-Vaivads
Last Updated:

About Vladislavs Gržibovskis

He was born in Daugavpils in the family of a master of the St. Petersburg-Warsaw railway, who belonged to the class of petty citizens.

As a child or early teenager, he probably moved with his family to Porečji in Grodno province. Graduated from the city school in Grodno. Became a telegrapher's apprentice at the Porečje station, but later graduated from the school of telegraphers at the Vilnius railway station, passing the telegrapher's exam in July 1906.

From the medical examination card, it can be seen that the height at the age of 19 was 160 cm, chest circumference 78 cm.

From 1906 to 1908 - chief telegrapher at Porečje station in Grodno province.

For a short time (XI 1908 - II 1909) he served in the Russian army in the 88th Petrovsk infantry regiment as a soldier, then he was enrolled in the national guards.

After returning from the service, he continued to work at the Porečje station.

In 1910, he probably worked for a short time as a telegrapher at the Warsaw station.

From February 1910 to June 1, 1911, a state telegrapher at the Zhogova station in the Pskov governorate (with an annual salary of 300 rubles)

From June 1911 to March 1917 in the same position at the Daugavpils goods station (from June 1913 the salary was increased to 330 rubles + 120 rubles apartment allowance).

From March 1917 to December 1918, the senior telegraph operator at Pliusu station, where his wife and children were evacuated from 1915.

From December 1918 to January 1920 (?), telegrapher at the Daugavpils station.

While working on the railway, he met his future wife, Adele Gornostaj, after the wedding, Gzybovska.

He also learned the profession of a paramedic in the army or on the railway (it is mentioned in the list of service courses of later years).

From 15 XI 1923 to 15 IV 1926, junior police officer in the town of Subates, Ilūkste district. Released from service at own request.

From 1 IX 1926 to 20 I 1927 acting junior police officer at the Krustpils police station.

From February 16, 1927 to June 8, 1928, a guard (for less than a month, acting head of the post) in the 1st border guard district.

Shortly before World War II, he went to Poland with his brother, and has not been seen since.

The description in the original writing is written out from the service file:

"Little disciplined, does not know the rank-and-file service, is a telegraph operator and paramedic by profession; is on good terms with smugglers, is suspected of supporting smuggling, likes to spread unfounded rumors, suffers from megalomania, pretends to be a postmaster and a colonel, goes out everywhere for combinations. Performs the service poorly, likes to criticize orders of superiors, cunning, can't be trusted. There are no direct concrete offending data."

From the archival documents stored in the Russian archives, we learn the following information - "over time, he became a negligent employee and complaints were received about him for being late, drinking during work, and the like. The correspondence where his wife asked to be transferred to (I don't remember to which) another station where she herself lives. And for two years she explained why they are not moving. The authorities explained to each other and answered - they are moving because Grzybovski himself has not expressed such a wish."

There is also a document in the archives - the report of Valdislav's father, Anton Grzybovski, that his son, while at home on a two-week vacation, got a burn on his face, from which it can be concluded that Anton was still alive in 1910.

If you have any further information about Vladislav Gzibovski senior, please contact me at danielsbv@gmail.com

Par Vladislavs Gržibovskis (Latviešu)

Dzimis Daugavpilī Pēterburgas - Varšavas dzelzceļa ceļu meistara ģimenē, kas bija piederīga sīkpilsoņu kārtai.

Krusttēvs Nikolajs Gržibovskis.

Bērnībā vai agros pusaudža gados, domājams, ar ģimeni pārcēlās uz Porečji Grodņas guberņā. Beidzis pilsētas skolu Grodņā. Iestājās par telegrāfa mācekli Porečjes stacijā, bet vēlāk pabeidza telegrāfistu skolu pie Viļņas dzelzceļa stacijas, 1906. gada jūlijā nokārtodams telegrāfista eksāmenu.

No medicīniskās apskates kartītes redzams, ka augums 19 gadu vecumā ir bijis 160 cm, krūšu apkārtmērs 78 cm.

No 1906. līdz 1908. gadam - virsštata telegrāfists Porečjes stacijā Grodņas guberņā.

Īsu brīdi (XI 1908 - II 1909) dienējis Krievijas armijā 88. Petrovskas kājnieku pulkā kā kareivis, pēc tam ieskaitīts zemessargos.

Pēc atgriešanās no dienesta turpināja darbu Porečjes stacijā.

1910. gadā, iespējams, neilgu brīdi strādāja par telegrāfistu Varšavas stacijā.

No 1910. gada februāra līdz 1911. gada 1. jūnijam štata telegrāfists Žogovas stacijā Pleskavas guberņā (ar gada algu 300 rubļi)

No 1911. gada jūnija līdz 1917. gada martam tajā pašā amatā Daugavpils preču stacijā (no 1913. gada jūnija alga paaugstināta līdz 330 rubļiem + 120 rubļi dzīvokļa piemaksas).

No 1917. gada marta līdz 1918. gada decembrim vecākais telegrāfists Pļusu stacijā, kur no 1915. gada evakuācijā atradās viņa sieva un bērni.

No 1918. gada decembra līdz 1920. gada janvārim (?) telegrāfists Daugavpils stacijā.

Strādājot dzelzceļa, iepazinās ar savu nākamo sievu Adeli Gornostaju, pēc kāzām Gžibovsku.

Armijā vai uz dzelzceļa apguva arī feldšera profesiju (tā ir minēta vēlāku gadu dienesta gaitu sarakstā).

No 15 XI 1923 līdz 15 IV 1926 jaunākais policijas kārtībnieks Subates miestā Ilūkstes apriņķī. Atbrīvots no dienesta pēc paša lūguma.

No 1 IX 1926 līdz 20 I 1927 jaunākā policijas kārtībnieka pienākumu izpildītājs Krustpils policijas iecirknī.

No 16 II 1927 līdz 8 VI 1928 sargs (nepilnu mēnesi arī posteņa priekšnieka pienākumu izpildītājs) 1. robežapsardzības apgabalā.

Īsi pirms otrā pasaules kara devies uz Poliju pie sava brāļa, kopš tā laika vairs nav redzēts.

Raksturojums oriģinālā rakstībā izrakstīts no dienesta gaitas lietas:

"Maz disciplinēts, ierindas dienestu nepārzin, pēc profesijas telegrafists un feldšers; atrodās labās attiecibās ar kontrbandistiem, tiek turets aizdomās par kontrbandas pabalstišanu, mīl izlaist nepamatotas baumas, slimo ar lieluma maniju, izdod sevi par posteņa pr-ku un pulkvedi, iziet uz visadām kombinacijām. Dienestu pilda slikti, mīl kritizēt priekšniecības rīkojumus, viltīgs, uzticeties nevar. Tiešu konkretu apvainojošu datu nav."

No arhīva dokumentiem, kas glabājas Krievijas arhīvos uzzinām šādu informāciju - "laika gaitā viņš kļuva par nolaidīgu darbinieku un par viņu bija saņēmtas sūdzības par kavēšanos, dzeršanu darba laikā un tamlīdzīgi. Īpaši interesanta bija sarakste, kur viņa sieva lūdza viņu pārcelt uz (neatceros uz kuru) citu staciju, kur viņa pati dzīvo. Un divus gadus skaidroja, kāpēc viņi nepārceļ. Varas iestādes savstarpēji skaidrojās un atbildēja - viņi cepārceļ, jo pats Gržibovskis nav izteicis šādu vēlmi."

Turpat arhīvos atrodams dokuments, - Valdislava tēva Antona Gržibovska ziņojums, ka dēls, būdams mājās divu nedēļu atvaļinājumā, guvis sejas apdegumu, no tā secināms, ka Antons 1910. gadā vēl bija dzīvs.

Ja Jums ir kāda sīkāka informācija par Vladislavu Gžibovski senjoru, tad lūgums sazināties ar mani pa e-pastu danielsbv@gmail.com

About Władysław Grzybowski (Polski)

Urodził się w Dyneburgu w rodzinie majstra kolei petersbursko-warszawskiej, należącego do klasy drobnomieszczan.

Jako dziecko lub wczesny nastolatek prawdopodobnie przeniósł się wraz z rodziną do Porečji w guberni grodzieńskiej. Ukończył szkołę miejską w Grodnie. Został uczniem telegrafisty na stacji Porečje, ale później ukończył szkołę telegrafistów na dworcu wileńskim, zdając egzamin telegraficzny w lipcu 1906.

Z karty badania lekarskiego wynika, że ​​wzrost w wieku 19 lat wynosił 160 cm, obwód klatki piersiowej 78 cm.

Od 1906 do 1908 - naczelny telegrafista na stacji Porečje w guberni grodzieńskiej.

Przez krótki czas (XI 1908 - II 1909) służył w armii rosyjskiej w 88 pułku piechoty piechoty jako żołnierz, następnie został wcielony do gwardii narodowej.

Po powrocie ze służby kontynuował pracę na stacji Porečje.

W 1910 r. prawdopodobnie przez krótki czas pracował jako telegrafista na dworcu warszawskim.

Od lutego 1910 do 1 czerwca 1911 telegraf państwowy na stacji Żogowa w guberni pskowskiej (z roczną pensją 300 rubli)

Od czerwca 1911 do marca 1917 na tym samym stanowisku na stacji towarowej Daugavpils (od czerwca 1913 pensję podwyższono do 330 rubli + 120 rubli dodatku mieszkaniowego).

Od marca 1917 do grudnia 1918 starszy telegrafista na stacji Pliusu, skąd od 1915 ewakuowano jego żonę i dzieci.

Od grudnia 1918 do stycznia 1920 (?) telegrafista na stacji Daugavpils.

Pracując na kolei poznał swoją przyszłą żonę Adele Gornostaj, po ślubie Gzybovską.

Zawodu sanitariusza uczył się także w wojsku lub na kolei (jest on wymieniony w spisie kursów służbowych z lat późniejszych).

Od 15 XI 1923 do 15 IV 1926 młodszy oficer policji w miejscowości Subates, rejon Ilūkste. Zwolniony ze służby na własną prośbę.

Od 1 IX 1926 do 20 I 1927 p.o. młodszego oficera policji w komisariacie policji w Krustpils.

Od 16 II 1927 do 8 VI 1928 wartownik (niecały miesiąc pełniący obowiązki kierownika placówki) w I Okręgu Straży Granicznej.

Tuż przed II wojną światową wyjechał z bratem do Polski i od tamtej pory go nie widziano.

Opis w oryginalnym piśmie spisany jest z akt serwisowych:

„Mało zdyscyplinowany, nie zna się na służbie szeregowej, z zawodu jest telegrafistą i ratownikiem medycznym; jest w dobrych stosunkach z przemytnikami, jest podejrzany o wspieranie przemytu, lubi rozsiewać bezpodstawne plotki, cierpi na megalomanię, udaje poczmistrz i pułkownik, wszędzie wychodzi na kombinacje. Źle wykonuje służbę, lubi krytykować rozkazy przełożonych, przebiegły, nie można ufać. Nie ma bezpośrednich konkretnych danych obrażających."

Z dokumentów archiwalnych przechowywanych w archiwach rosyjskich dowiadujemy się, że „z czasem stał się pracownikiem niedbałym i napływały na niego skargi za spóźnianie się, picie w czasie pracy itp. Korespondencja, w której żona prosiła o zostać przeniesiona na (nie pamiętam już na jaką) inną stację, na której sama mieszka. I przez dwa lata tłumaczyła, dlaczego się nie ruszają. Władze tłumaczyły się i odpowiadały - przenoszą się, bo sam Grzybowski nie wyraził takiego Życzenie."

W archiwum znajduje się także dokument - relacja ojca Valdislava, Antona Grzybowskiego, że jego syn będąc w domu na dwutygodniowym urlopie poparzył sobie twarz, z czego można wnioskować, że Anton jeszcze żył w 1910 roku

Jeśli masz dodatkowe informacje na temat Vladislava Gzibovski seniora, skontaktuj się ze mną pod adresem danielsbv@gmail.com

О Владиславе Гржибовском (русский)

Он родился в Даугавпилсе в семье мастера Петербургско-Варшавской железной дороги, принадлежавшего к сословию мелких горожан.

В детстве или раннем подростковом возрасте он, вероятно, переехал с семьей в Поречи Гродненской губернии. Окончил городскую школу в Гродно. Поступил учеником телеграфиста на станцию ​​Поречье, но позже окончил школу телеграфистов на Вильнюсском вокзале, сдав экзамен на телеграфиста в июле 1906 года.

Из карты медицинского осмотра видно, что рост в 19 лет составлял 160 см, окружность груди 78 см.

С 1906 по 1908 год — главный телеграфист станции Поречье Гродненской губернии.

Непродолжительное время (XI 1908 - II 1909) служил в русской армии в 88-м пехотном Петровском полку рядовым, затем был зачислен в народную гвардию.

Вернувшись со службы, продолжил работу на станции Поречье.

В 1910 году он, вероятно, некоторое время работал телеграфистом на варшавском вокзале.

С февраля 1910 года по 1 июня 1911 года государственный телеграфист на станции Жогова Псковской губернии (с годовым окладом 300 рублей).

С июня 1911 г. по март 1917 г. на той же должности на Даугавпилсской товарной станции (с июня 1913 г. жалование увеличено до 330 руб. + квартирное пособие 120 руб.).

С марта 1917 года по декабрь 1918 года старший телеграфист на станции Плюсу, куда с 1915 года были эвакуированы его жена и дети.

С декабря 1918 по январь 1920 (?) телеграфист Даугавпилсской станции.

Работая на железной дороге, он познакомился со своей будущей женой Адель Горностай, после свадьбы — с Гжибовской.

Профессию фельдшера он также освоил в армии или на железной дороге (упоминается в перечне курсов службы более поздних лет).

С 15 XI 1923 г. по 15 IV 1926 г. младший исправник в городе Субате Илукстского уезда. Уволен со службы по собственному желанию.

С 1 IX 1926 по 20 I 1927 исполнял обязанности младшего пристава Крустпилсского полицейского участка.

С 16 февраля 1927 г. по 8 июня 1928 г. караул (менее месяца исполняющий обязанности начальника поста) в 1-м пограничном округе.

Незадолго до Второй мировой войны он вместе со своим братом уехал в Польшу, и с тех пор его никто не видел.

Описание в оригинальном написании выписано из служебного файла:

«Мало дисциплинирован, не знает рядовой службы, по профессии телеграфист и фельдшер, дружит с контрабандистами, подозревается в поддержке контрабанды, любит распространять необоснованные слухи, страдает манией величия, прикидывается почтмейстер и полковник, ходит везде по сочетаниям. Службу выполняет плохо, любит критиковать приказы начальства, лукавит, нельзя доверять. Прямых конкретных оскорбительных данных нет».

Из архивных документов, хранящихся в российских архивах, мы узнаем следующую информацию - "со временем он стал нерадивым работником и на него поступали жалобы на опоздания, пьянство во время работы и тому подобное. Переписка, где его жена просила быть переведены на (не помню на какую) другую станцию, где она сама живет.И два года объясняла, почему они не двигаются.Власти объясняли друг другу и отвечали -переезжают,потому что сам Гржибовский таких высказываний не высказывал. желание."

В архиве также есть документ - рапорт отца Валдислава, Антона Гжибовского, о том, что его сын, находясь дома в двухнедельном отпуске, получил ожог лица, из чего можно сделать вывод, что Антон еще жив. в 1910 году.

Если у вас есть дополнительная информация о Владиславе Гзибовски-старшем, свяжитесь со мной по адресу danielsbv@gmail.com.

view all

Vladislavs Gržibovskis's Timeline

1886
November 14, 1886
Daugavpils
1914
July 20, 1914
Daugavpils, Latvia
1921
April 8, 1921
????